ātrs un gards ābolpīrāgs

pēdējā laikā laikam tiešām man būtiski ir, lai maltīti vai jebko, ko gatavoju, varu to izdarīt pēc iespējas vienkāršāk un ātrāk. nav gan tā, ka Teodors prasa vairāk laika kā viņa vecuma bērni, bet negribētu sautējuma vai zupas taisīšanas pusceļā to pamest, jo puika pamodies un grib ieturēt arī savu maltīti. labi gan, ka viņa 'restorāns' ir vaļā visu cauru diennakti un uz neko nav jāgaida.

vakardienas valsts svētku noskaņās uzņēmām ciemiņus un lutinājām visus ar sutinātu jēru un saldajā - pavisam vienkāršu ābolu pīrāgu/kūku. un jau atkal man jāsaka paldies savai mammai par receptes atklāšanu.

Ātrs un gards ābolpīrāgs/kūka

pamatam:
150 g sviests
1 1/2 glāzes miltu
2 ēdk. cukurs

(smilšu mīkla)

2 palieli 'Antonovkas' āboli

1 glāze (200 g) skābs krējums
1 glāze cukurs
1 ola
vaniļas cukurs, kanēlis

sākotnēji sarīvēju tikko no ledusskapja izņemto sviestu, pievienoju cukuru un daļu miltus. ar rokām visu samīca un pievieno vēl miltus, jāskatās, iespējams, visas 1 1/2 glāzes pat varbūt nav nepieciešamas - to var labi saprast pēc tā, cik ļoti mīkla līp pie bļodas malām un vispār turas kopā. kad tā gatava, to var ielikt uz brīdi ledusskapī, bet tas nebūt nav nepieciešams, ja steidzat šo pīrāgu pagatavot 'ātri'. es to klāju formā uzreiz pēc mīcīšanas.

tad nomizo un šķēlītēs sagriež ābolus. 'Antonovkas' āboli ir ieteikums, bet tas vairāk tāpēc, ka tiem ir spēcīgs aromāts un garša. domāju, ka tos var aizstāt arī ar kādu citu ābolu šķirni vai pamēģināt arī ar bumbieriem, piemēram, un tad ielikt starp šķēlītēm arī kādu melnās šokolādes kripatu.

bļodā sajauc krējumus, olu, cukuru, pievieno vaniļas cukuru un es iemalu arī kanēli jau krējumā.

kad šķēlītes smuki izkārtotas izklātajā mīklā, pārlej tās ar krējuma masu un pārkaisa ar kanēli, nedaudz cukuru.
liek cepties 180 grādos uzsildītā cepeškrāsnī uz 50-60 minūtēm.

pīrāgs sanāk ļoti gards un mutē kūstošs.
pazudīs momentā :)

labu apetīti!

ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem

skatos, ka pēdējoreiz rakstījusi šeit esmu jūlijā. krietns laiks pagājis un pa šo laiku esmu kļuvusi par mammu. 
nav gan tā, ka visus šos mēnešus nebūtu neko gatavojusi. un esmu pat arī ko jaunu mēģinājusi, bet ne reizi nav pie rokas bijis fotoaparāts, ar kuru iemūžināt.

šoruden esam aptrakuši ar ķirbi! ķirbja zupa, ķirbja salāti, ķirbja pīrāgs, utt.
šo zupu esam paspējuši jau uztaisīt savas reizes desmit vismaz. nekas sensacionāli jauns gan tajā nav, bet mums ļoti ļoti garšo un ir ātri pagatavojama.

Ķirbja krēmzupa ar timiānu, brie un grauzdiņiem.

500 g ķirbis (parasti izvēlos riekstu, bet der jebkurš)
2 ēd.k. siers Dzintars
200 ml salds krējums
1 dārzeņu buljona kubiņš
sāls, pipari, čilli, oregano (raudene)
svaigs timiāns (bet ja ir sauss un netiek pie svaiga, var izlīdzēties)
maize - grauzdiņiem
brie vai camambert

ķirbi nomizoju un sagriežu palielos kubos - bļodā tos apmaisu ar olīveļļu, sāli, pipariem, nedaudz arī čilli pipariem un oregano. liek tos uz cepampapīra un cepeškrāsnī 180-200 grādos apcepu kādas 15 minūtes -  vietām tas apbrūnēs un atverot cepeškrāsns durvis, viss smaržos. 
normāla izmēra katliņā ielej 0,5 - 1 litru verdošu ūdeni un ieliek buljona kubiņu, esmu iecienījusi Vegetable buljonu.

Buljonā liek apcepušos ķirbja kubiņus un pavāra vēl 10 minūtes. Visu sablenderē un pievieno saldo krējumu un Dzintara sieru un svaigo timiānu - es lieku lapiņas no kādiem 3-4 zariņiem, bet tas individuāli, kā kuram labāk garšo. skatos, lai zupa nav pārāk bieza, ja prasās, pieleju vēl ūdeni.
pēc garšas pievieno vēl sāli, piparus, vai čilli.

lej bļodiņā un iemet tajā 3-4 šķēlītes siera un pārber pāri grauzdiņus, kurus apcepu uz tā paša papīra, kur jau cepās ķirbis.

labu apetīti!

aukstā zupa Tarators

Vasaras pilnbrieds. Pat naktī maz kas paspēj atdzist, jo temperatūra nekrītas zemāk par +18. To es saucu par īstu vasaru. Īstu jūliju. Un netaisos gausties vai žēloties. Vasarai tādai ir jābūt.
Tādā laikā gan daudz ko neieēdīsi un plīti arī labprātāk neslēgsi iekšā, tāpēc šodien gatavojām bulgāru auksto zupu Taratoru. Vakar ar to mūs cienāja draugu tētis un atzinām par nudien labu. Šodien arī mūsu galdā. Vēljovairāk, tāpēc, ka lielveikalu plauktos marinētās bietes tradicionālajai aukstajai zupai neatrast. Tukši plaukti.
Atliek gatavot no tā, kas, cerams, nekad nebeigsies - kefīra un gurķiem.

Bulgāru aukstā zupa Tarators.

2 garie gurķi vai vairāk mazie
3-4 ķiploka daivas
sauja valriekstu
1,5 l kefīrs vai bezgaršas jogurts
bunte diļļu
olīveļļa
nedaudz mārrutku
sāls, pipari

Palielā bļodā uz lielākās rīves sarīvē gurķus, apber ar nedaudz sāli un pipariem. To pat labāk darīt nedaudz iepriekš, lai gurķi spēj nedaudz sasuloties. Es bļodu arī ieliku ledusskapī, lai zupa jau laicīgi spēj būt aukstās zupas vārda cienīga.

Caur ķiplokspiedi izspiež bļodiņā nomizotās ķiplokdaivas un pieliek klāt sasmalcinātos valriekstus, iemaisa un ļauj savilkties.

Sagriež arī dilles. Gan ķiplokus, gan valriekstus un dilles pievieno gurķu masai. Pielej kefīru, visu izmaisa un pēc garšas jūt, vai prasās vēl stiprumiņš, vai ne. Ja tā, tad pieliek nedaudz mārrutku. 

Pašās beigās vēl pievienoju kādus 4 gabaliņus ledus, lai zupa atdzistu pavisam.

Ļoti ātri pagatavojama aukstā zupa dienām, kad rozā zupa jau vairs nekārojas vai to pat gribēdams nevar uztaisīt.



lab'apetīti!

Mana saldējumu vasara.

Jūlija vidus un vesela kaste ar saldējumiem, kurus nogaršot! Ko gan vairāk vajag +25 grādos. Tā bija lieliska dāvana manā dzimšanas dienā. Paldies Food Union.
Tad nu es un mani draugi ķērāmies pie saldējumu degustēšanas un vērtēšanas. Jāsaka, ka bijām ļoti godīgi un viedoklis, saprotams, ir diezgan subjektīvs, bet jācer, ka tas kādam noderēs. Katrs saldējums tika vērtēts vairākās kategorijās un galu galā piešķīru katram 'saldējumus uz kociņa'. Protams, man var arī nepiekrist, bet tādi nu tie ir mūsmājās.




Mazais 80g POLS Gotiņa papīra glāzītē.

Uzreiz atsauc atmiņā bērnību, jo papīra glāzītes ar saldējumiem atminos tikai no tiem laikiem, kad visa vasara bija viens liels brīvlaiks, kura laikā bija jāizlasa vairākas obligātās literatūras grāmatas - tas ir, ļoti sen atpakaļ. 

Izmērs ir ideāls! Nav ne par lielu, ne mazu. Piemērots arī mazākiem saldējumu cienītājiem, jo karstumā nepaspēj izkust, kamēr glāzīte tiek murcīta pa mazajiem, siltajiem pirkstiņiem. Neaizstājams formāts tiem, kuri īsti neizbauda pamirkušu saldējuma vafelīti. Un ēst ar kociņu, no papīra trauciņa - liekas, ka atbilst ideāli 21.gs. bio/eko/organic laikmetam.
Tas ir salds, auksts un tāds, kādu saldējumu ikkatrs sagaida. Nekādu dižu pārsteigumu, bet tas ir patīkams. Jāsaka, ka šādā glāzītē pat vairāk izbaudītu vienkāršu plombīru vai šokolādes saldējumu - ja jau atgriežamies bērnībā, tad pēc pilnas programmas.

Kopvērtējums: 4 saldējumi uz kociņa



EKSELENCE dubultais aveņu-granātābolu saldējums.

Iepakojums nudien kliedz 'imports' vai pat 'eksports', jo izskatās dārgs un ļoti gards. Jāsaka gan, ka iepakojums varētu precīzāk teikt priekša, kur tieši tas smuki attaisāms, jo pirmajā brīdī tomēr roka sniedzas pie kastītes gala, nevis vidus, kur to domāts smuki atvērt kā lādīti.

Arī šī saldējuma izmērs nav slikts, bet jāsaka, ka tas var būt arī mazāks, jo tas ir ne tikai ļoti gards, bet arī sātīgs - dubultā šokolāde, pats saldējums un vēl aveņu un granātābolu ievārījums. Ideja par dubultu šokolādi ir ļoti laba un kas to padara vēl labāku ir tas, ka šokolāde nudien ir garšīga. Pēc maniem novērojumiem, mērķauditorija šim saldējumam drīzāk ir pieaugušie, jo bērnam ņemšanās ap saldējumu ar tik daudz šokolādi, mammai sagādā vairāk raizes, nekā prieku bērnam - īpaši, ja ar šo saldējumu žonglē, atrodoties uz ielas :)

Kopvērtējums: 4 saldējumi uz kociņa



NÜ smūtija saldējums.

Jāsaka uzreiz, ka šis no kastē atrastajiem saldējumiem šai vasarai šķiet vispiemērotākais. Visatsvaidzinošākais, visvieglākais un garšīgākais. Tieši tāds, kādam jābūt saldējumam karstā vasarā. Priecē arī norādītais kaloriju skaits uz iepakojuma. Lieliski garšo bērniem, lai gan izmēra ziņā un kušanas ātrumā varbūt arī nav pats parocīgākais. Abas garšas bija ļoti labas, bet priekšroku mūsu degustētāji dod mango. Šim ir potenciāls tieši garšu sortimenta ziņā - gards varētu būt upeņu, jāņogu un vēl citu Latvijā sastopamo ogu variants.

Kopvērtējums: 4 saldējumi uz kociņa



Saldējums POLS ar riekstiem un žāvētiem augļiem.

Šis, visticamāk, ir gaumes jautājums, bet mūsu vidū nebija īsti neviena, kurš par šo saldējumu būtu sajūsmā. Plombīram pašam nebija ne vainas, bet rieksti un augļi šajā kombinācijā nelikās līdz galam iederīgi. 
Jau atkal jāsaka, ka izmērā, mūsuprāt, tas ir par lielu un sātīgu. Vafele gan garda un kraukšķīga.

Kopvērtējums: 2 saldējumi uz kociņa



EKSELENCE pistāciju saldējuma konuss.

Lai arī šis izskatās viens no kārdinošākajiem saldējumiem - man tas tomēr sagādāja vilšanos. Tas ir daudz par treknu, daudz par lielu un no pistācijām ir tikai viegla atblāzma un krāsa. Taču pati vafele gan ir garda, bet kas gan tas ir par saldējumu, kur baudāma ir tikai vafele :) Ieteikums varētu būt to 'cepurītes' daļu varbūt tomēr taisīt mazāku un piebērt klāt vairāk pašus pistācijas riekstus.

Kopvērtējums: 2 saldējumi uz kociņa



Plombīra saldējums 500 ml 12% kartona kastītē

Lielisks iepakojuma dizains. Klasisks plombīrs ir nezūdoša vērtība. Šo ideāli var izmantot saldējuma kokteiļu taisīšanā, vai vienkārši bļodiņā apbērt ar upenēm, mellenēm, avenēm, zemenēm un visām pārējām dārza ogām.
Iepakojumu varētu uzlabot, padomājot, kā to labāk aiztaisīt pēc tam, kad vienā reizē viss saldējums netiek izgatavots kokteiļos.

Kopvērtējums: 4 saldējumi uz kociņa

Tendence saldējumus izgatavot lielus ir novērojama jau kādu laiku, es ieteiktu ar lielumu nepārspīlēt, jo jāņem vērā tas, ka saldējums kārojas tieši tad, kad ārā ir karstākais laiks, kas nešaubīgi paātrina arī tā kušanas ātrumu, to ierasti ēd ārpus mājas un bez iespējas uzreiz pēc tam nomazgāt rokas un mutes un jāatceras, ka saldējumam jāatsvaidzina, nevis pēc tā apēšanas jāšķebina.


Lai lieliska saldējumu vasara!

Laimes cepumi jeb 'fortune cookies'

Pirmo reizi pie sava pirmā 'laimes cepuma' tiku, dzīvojot SanFrancisko. To man uzdāvināja mana vjetnamiešu draudzene un jāsaka, ka garšas dēļ tos noteikti nav jēgas gatavot - vairāk par visu sajūsminās tieši paša cepuma pārlaušanas brīdis, kad tiec pie 'nezināmās' laimes.

Laimes cepumi jeb fortune cookies.

2 olu baltumi
1/2 tējk. vaniļas ekstrakts
1/2 tējk. mandeļu ekstrakts (bez šī var iztikt)
3 ēdk. augu eļļas

Augstāk minēto visu sakuļ ar roku vai blenderi, kamēr baltums ir kļuvis viendabīgs un krēmīgs, bet ne līdz galam ciets.
Tad pievieno:

70 g miltu
1 1/2 tējk. kartupeļu cietes
3 ēdk. ūdens
100 gr baltais cukurs
šķipsnu sāls

...un turpina blenderēt, kamēr viendabīga masa. 
Tā atgādina pankūku mīklu pēc tekstūras, bet garšo pēc Amerikas.
Domāju, ka var pievienot garšai vēl, kas nu tīk, ja ir tāda vēlēšanās. Piem. kakao - padarot cepumus brūnīgus.

Uzkarsē cepeškrāsni uz 190 C grādiem. Kad tā uzsilusi - uz pannas, kur izklāts cepampapīrs, ar tējkarotes palīdzību veido 1 tējkarotes daudzuma aplīšus - mīklu nedaudz ar karoti izlīdzina, lai sanāk plāna 'saulīte'. 
Iesaku sākumā likt ne vairāk kā 3, jo laiks to pārvēršanai/izgatavošanai būs ļoti maz - tie sacietē ļoti ātri. Ja esat pie plīts viens/viena - vēljovairāk.

Novēlējumus vai 'ziņu' zīmītes cerams jau esat sagatavojuši iepriekš - tagad laika tam vairs nebūs.

Liek cepties. Un tiklīdz manāt brūnas maliņas - ņemat tos ārā.
Uz iepriekš sagatavotas virsmas ar lāpstiņu noņemat pa vienai 'saulītei'. 
Ielieciet tajā uz pusēm salocīto zīmīti, pārlociet cepumu uz pusēm un viducīša ielocīšanai izmantojiet kādu krūzi vai bļodiņu:

Ideālā variantā, pilnībā atdzist novietojiet tos tīrā mafinu formā - kur tie nezaudēs savu jauniegūto formu.

Lai laimīgi!

Es katru no tiem iesaiņoju atsevišķā maisiņā - paildzinot atvēršanas prieku saņēmējam.

Špargelfest

Pie mums pavasaris sākas ar rabarberiem, bet citur Eiropā populārāki ir sparģeļi, kurus,ja labi gribam varam atrast katras omītes puķudārzā, kur to dēvē par asparāgu. Vai puķudobēs esošos var ēst nezinu, bet nu jau arī pie mums katru pavasari veikalos var iegādāties balto un zaļo  sparģeļu asnus, kuri vairāk gan ir tikai pagaršošanai, jo visas sparģeļa labās lietas garajā  pārbraucienā noteikti jau ir iztecējušas laukā. Šur tur arī pie mums jau audzina sparģeļus, bet iegādāties tos ir grūti. Bet pēc diviem gadiem ceru uz lielām ražām savā šogad stādītajā plantācijā, tā ka pie manis tos varēs iegādāties.
Lai nu kā- biju mazā atvaļinājumā Berlīnē un Kreuzbergā jaukā tirdziņā "Markthalle neun" no zemniekiem nopirku Vācija tik populāros baltos sparģeļus.
Jau nākamās dienas vakarā mūsu mājās sākās divu dienu špargelfest.
Pirms sparģeli gatavo tas ir jānotīra, kas notiek apmēram tā:
Noskalotus štimbukus turot pie galviņas ar dārzeņu mizotāju viegli nomizo īpašu uzmanību pievēršot 3/4 sparģeļa apakšgalam, jo tur tie mēdz būt kokaini.  Kad sparģelis apmizots paņem apagšgalu un pieturot to nolauž. Tie, kam žēl labu mantu mest ārā, galiņus, protams, var arī nogriezt, tomēr tad kokainā lejasdaļa mēdz palikt un ir neērtāk tos ēst.

Pirmajā vakarā sparģēļus apgrillējām.

Vajadzēja:
220 grādus karstu cepeškrāsni
Pannu ar cepampapīru
Olīveļļu vai gee
Sāli
Kaperus
Mērcei: Sviestu, medu, dilles, Dijon sinepes, sāli, piparus, ābolu etiķi

Darijām tā:
Sparģeļus saliek uz pannas, uzlej eļļu vai uzliek gee, nedaudz sāli un apber ar nosusinātām kaperogām. Grilla režīmā cepeškrāsnī, kamēr galviņas paliek gaiši brūnas. Gatavību arī var pārbaudīt uz paša kāta, to padurstot.
Tikmēr uz pannas izkausē sviestu un pievieno visas pārejās mērcītes sastāvdaļas un sacepina kopā. Diļļu nīdējiem iesaku tās aizstāt ar apelsīnu- miziņu+sulu no viena gb.
Apgrillētos sparģeļus liek uz šķīvja, pievieno mērcīti un gatavs.

Šodien gatavoju sparģeļu zupiņu ( un sanāca vēl labāka nekā Berlīne Hamburger Banhoff muzeja restorānā! Smaids pa visu seju un situ sev uz pleca)

Vajadzēja:

Kādus padsmit sparģeļus, saldus sīpolus, sviestu, miltus, saldo krejumu, laurulapu, sāli, piparus, nedaudz svaiga citrona sula, baltvīns ja ir.

Darīju tā:
Katlā sviestā apcepj kādus no saldajām sīpolu šķirnēm, man bija divi šalotes sīpoli, kad tie brūni pievienoju šļuku baltvīna un vēl pasautēju, tad pielēju vienu mazo saldo krējumu un piebēru kādas četras ēdamkarotes miltu, sanāca gandrīz tāda ka putriņa. Tad tai pielej 1l karsta ūdens un lauru lapu, ļauj kādas 7-8 min pavārīties un ieber sparģeļus. Izņem lauru lapu. Pēc apmēram 10 min tiem vajadzētu būt gataviem un tad arī visu sablenderē, piespiež nedaudz citronu sulu un vēlreiz ļauj uzvārīties. Kādā brīdī pievieno arī sāli, piparus un ko vēl sirds vēlas. Var arī buljonu.

Ņamma!

Kartupeļu-burkānu pankūkas

Ja esi ar mieru notašķīt savu plīti ar eļļas sprakšķiem - šī ir recepte tev. 
Tāpat tā arī nešaubīgi atsauks uz mēles piemirsto bērnības garšu.

Kartupeļu-burkānu pankūkas.

3 kartupeļi
3 burkāni
ola
sāls
2-3 ēd.k. miltu

mazsālīts lasis
krējums

Mājās šīs gatavojam reti, bet garšot tās mums garšo pat ļoti. 
Un burkāns tām piedod viegli saldenu un patīkamu garšu.
Kartupeļus un burkānus noteikti rīvēju uz rupjākās rīves, jo tas pankūkām dos iespēju būt daudz kraukšķīgākām.

Pievieno olu, sāli un iemaisa miltus.

Uz uzsildītas eļļas pannā liek cepties.

Pasniedz ar mazsālītu lasi un krējumu.


lab'apetīti!