VĒJA KŪKAS

čau bau.
šodien cepu vēja kūkas mājās. pirmo reizi. un sanāca baigi labās.

MĪKLAI:
200 ml ūdens
100 g sviests
1 glāze milti
šķipsna sāls
4 olas

PILDĪJUMIEM:
Pūres karameļu krēms
svaigais krējumsiers
biezpiens
saldais krējums
cukurs

Katlā liek ūdeni+sviestu+sāli. karsē. uzvāra. pievieno miltus un turpat katlā uz mazākas uzuns maisa, kamēr tāds pikucītis veidojas un atlec no malām. tad mazliet atdzesē, bet vēljoprojām siltai mīklai pa vienai, kārtīgi iemaisot, pievieno olas. tāda ķepīga masa sanāk.
uz pannas liek mazus pikucīšus. liek karstā cepeškrāsnī (200 grādi) cep aptuveni 20-25 minūtes. pirmās 15 minūtes krāsni vaļā netaisi!!!!
1.pildījums - pūres karameļu krēmu samikserēju ar svaigo krējumsieru. pusi uz pusi apmēram. un pildu atdzisušās kūciņās.
2.pildījums - saputoju saldo krējumu ar cukuru un iemaisīju tajā sablenderētu biezpienu. un atkal pildu.
garšīgi.


piedodiet, ka tik lakoniski un bez skaistiem epitetiem, bet man ir ļoti uzstājīga asistente.

karijlēcu zupa

ziema ir lielisks laiks zupām. martina mani lutina un šī ir tikai viena no daudzām, kuras šajā ziemā esmu jau baudījusi.

karij-lēcu zupa.
olīveļļa
1 vidēja izmēra sīpols
1 burkāns
2 lielas daivas ķiploka
2 ēdamkarotes [vai vairāk] karija 
200-250 g lēcas
ap 1 -1,5 l ūdens
0,5 kg turku zirņi bundžā [garbanzo pupas] - nokāstas un noskalotas.
1 ēdamkarote citrona sulas
2 ēdamkarotes sviesta
sīpolloki
1 citrons, sagriezts 6 daivās


palielā katlā uz vidēji lielas uguns uzkarsē 1 ēdk. olīveļļas. pievieno sakapātu sīpolu un burkānu, pievieno sāli, piparus. cep, kamēr sīpoli palikuši caurspīdīgi, kādas 4 minūtes. pievieno 1 smalki sakapāto ķiploka daivu. cepina, kamēr burkāns apcepies, bet ne brūns. pievieno 2 ēdamkarotes karija, maisa, kamēr viendabīgi izmaisījies. pievieno lēcas un ūdeni. atkal pēc garšas pievieno sāli, piparus. palielina uguni un ļauj visam sākt vārīties, kad tas ir noticis, atkal pazemina temperatūru un ļauj sutināties, kamēr lēcas ir pamīkstas. kādas 30 minūtes.
pa to laiku, sablendē turku zirņus, pievieno citronu sulu, nedaudz ūdens, 2 ēdamkarotes olīveļļas un otru sakapāto ķiplokdaivu.
sviestu un turku zirņu masu pievieno lēcu sasautējumam. pievieno vēl kariju, ja prasās. ja liekas, ka ir par biezu - pievieno vēl pamazām ūdeni. pasniedz ar pārkaisītiem sīpollokiem un citrondaivām.
ļoti labi arī ir ar apceptām saulspuķu sēklām un pistācijām.




ļoooti garda, ja esi karijcienītājs.




apetīti!

mūku zivs ar pikantajām garnelēm un spinātiem

nezinu, kurš endzelīns izdomāja, ka monkfish ir jāsauc par jūras velnu, bet anyway...
ātra, vienkārša un garšīga maltīte, ja izdodas atrast svaigu mūkzivi/jūras velnu, kura ir arī viena no manām mīļākajām zivīm.


2 cilvēku ēdienreizei vajadzētu:
300-400g zivs filejas
8-12 svaigas notīrītas tīģergarneles
150-200g spinātu
šķipsna kajennes piparu
pustējkarotes paprika
pustējkarote karija
3 ēdamkarotes saldā krējuma
sviests, sāls, pipari, olīveļļa
pāris ēdamkarotes bezgaršas jogurta


katliņā sakarsē sviestu, apcep garneles, liek klāt blanšētus spinātus, piparus, kariju, papriku un piegriež sāli, pasautē, pievieno saldo krējumu, pasautē vēl.
paralēli apsāla un appiparo zivi. uzkarsē nedaudz eļļu un piemet vēl sviesta piku. apcep zivi 3-4 minūtes no katras puses.
servē visu uz šķīvja un pārlej ar jogrurtu.

sēņu-grūbu zupa.

no rīta laura [kuras pārvaldījumā arī emuārs svinibam.lv, starp citu] man jautāja, ko šodien darīšu, jo ir taču sestdiena [man bija pats rīts, viņai jau vakars].
pat nedaudz smieklīgi, bet visi mani šodienas plāni bija pagatavot sēņu-grūbu zupu un piparkūku mīklu. ir pienācis vakars un savu plānu esmu izpildījusi.
ar mīklu nomīcījos riktīgi, plaukstu un roku muskulatūra rīt būs jūtama - nešaubīgi.


bet par zupu.
esmu grūbu un sēņu cienītāja. un tieši tādu kombināciju atradu kādai zupai. jābrīnās, ka nepieliku riekstus un cukini, haha.

sēņu-grūbu zupa.


125 ml kaltēto sēņu
nedaudz olīveļļa
1 neliels sīpols
2 daivas ķiploka
1 normāls burkāns
500 g svaigas sēnes
125ml vai nedaudz vairāk grūbas vai var aizstāt tās arī ar speltas kviešiem [farro]
1,5 l buljona [liellopa, vistas vai dārzeņu - pēc izvēles] es lietoju liellopa un nedaudz vistas.
60 ml sausais šerijs [kuru var aizstāt arī arī saldu baltvīnu]
1 ēd.k. tomātu pastas
sāls, pipari
1 ēd.k. šerija etiķis


sāk ar to, ka aplej kaltētās sēnes ar 250 ml verdoša ūdens. es kaltētās sēnes nopirku taizemiešu veikalā. un tās nudien šeit nav dārgas. un es domāju, ka zupa var iztikt arī bez tām, ja nu tiešām nav atrodamas vai atrodamas tikai augšējos veikala plauktos. kad tās aplietas - dod tām apmēram 20 minūtes, lai atdzīvotos. tajā laikā turpina darboties pie zupas.

kubiņos sagriež sīpolu, burkānu. liek tos katliņā, kur uzsildīta olīveļļa, apcepties. kādas 10 minūtes, uz ne pārāk lielas uguns, līdz sīpols maina krāsu. 

tad pievieno smalki sagriezto ķiploku, visu kopā pasutina kādu pusminūti un liek klāt svaigās sēnes. 

 

man bija kastaņbrūnie šampinjoni, bet var ņemt baravikas, parastos šampinjonus vai nu kas nu ir. tos griež kā labāk tīk - es griezu normālās šķēlītēs. sutina visu kopā, kamēr no sēnēm sāk izdalīties ūdens, tad liek klāt grūbas un uz jau nedaudz lielākas uguns sutina vēl. kādas 10 minūtes. 

tad pievieno šeriju, buljonu un tomātu pastu. 
pienācis laiks arī nokāst atdzīvinātās sēnes. atdzīvināto ūdeni nelej laukā, bet pievieno zupai. sēnes smalki sagriež un arī liek klāt. 

visu uz ne pārāk lielas uguns vāra, līdz grūbas ir gana mīkstas. 
pēc garšas pievieno sāli, piparus un iemaisa šerijetiķi.
gatava.




labu apetīti!

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.

neticami, ka tūlīt būs jau decembris. 
te gan, pat sniega neesamības apstākļos, sāk pārņemt ziemsvētku noskaņas, jo dienu pēc pateicības dienas, vairumam mājās jau zaigo eglītes, visur skan attiecīgas melodijas un lielveikalu priekšdurvēs tiek žvadzināts kaitinošs zvaniņš.
un sniega te nebūs.


vakar tapa sautējums. tas ne mazākajā mērā nav saistāms ar ziemsvētkiem.

tomātu-paprikas-zemesriekstu sautējums.


neliels sīpols
neliels sarkanais sīpols
3-4 daivas ķiploka
2 zaļie paprikpipari
4 normāli tomāti
puskrūze vai nedaudz vairāk zemesriekstu
1 1/2 ūdens
kaijenas pipari
ķiploksāls
sīpolsāls
lēcas, pupiņas, grūbas - pēc izvēles

tā kā te jāvieno viss klāt gandrīz uzreiz - sākotnēji visam nācās veikt kapāšanas un griešanas operācijas. uzkarsētā pannā ar labu eļļu apsautē abus labi sakapātus sīpolus, ķiploku, gabaliņos sagriezto papriku un nedaudz saberztos, nesālītos zemesriekstus. 

kad tie apsautējušies kādas piecas minūtes - liek klāt kubiņos sagrieztos tomātus, ūdeni un garšvielas. uzkarsē līdz burbuļojošai, vārošai konsistencei un pazemina temperatūru, lai viss turpina sutināties. 

sutināšanu vajadzētu veikt no 30-60 minūtēm vismaz. tad arī tas iegūs vairāk sautējuma konsistenci. man garšo visa veida pākšaugi, tāpēc paralēli izvārīju krūzīti jaukto pākšaugu maisījumu - lēcas, mazās pupiņas, grūbas. un kad tie vēl nav galīg mīksti - pievienoju sautējuma masai un pasautēju visu vēl 5 minūtes.

iesakāms ar grauzdētu maizi.




apetīti!

pateicības diena.

kaimiņu mājas vizuālais svētku noformējums.

ceturtā ceturtdiena katrā novembrī ir amerikāņu 'mārtiņdiena'. veikalos pilni ledusskapji ar patiešām lieliem putniem, plauktos vairāk dzērveņu, ķirbju pīrāga masas, saldajiem kartupeļiem atlaide un ļoti liela duna neskaitāmajās ailēs.

[.gif attēls iegūts no kg]

skaidrs, ka vairums nemaz nezina, ko svin. latvijā nevienam nav šaubu, ka tie ir ražas noslēguma svētki. te, patiesībā, tā ir diena, kad atzīmē aiz trejdeviņām jūrām un kalniem uzsāktu slaktiņu pret indiāņiem. nu nekas, nav jau viņiem arī viss jāzina.


es savu dienu nesteidzīgi iesāku ar 'breakfast at tiffany's', un lai arī odrija hepberna bija skaisti, ģindeniski tieva, nolēmu nebūt vispārējās svētku noskaņas galinātājs un gatavot pateicības dienas vakariņas [papildinformācijai - google.com ievadīt - Thanksgiving/Pateicības diena ASV].

lai sev radītu pavisam īstu svētku noskaņu - sanfrancisko slāvu rajona apkaimē - ričmondā, iegādājāmies arī 'stārteri' - rasolu, kurš, jāatzīst, patiešām bija ļoti labs. 

uzslēdzot vietējo radio staciju, ķērāmies pie nažiem un citiem intrumentiem. nepātrauktā un tiešām, nepārspīlējot - ziemassvētku dziesmu pavadījumā. tā vien liekas, ka tūlīt pie durvīm jau gaidāms 'santa klauss', jo nemitīgi skan 'jingle bells' un 'saaaaanta claus is cooooming tonight'. šausmīgjocīgi.


bet ja par pateicību. 
izglābām vienam tītaram dzīvību un nolēmām gatavot vistu. 

klusā daba ar vistu un citronu.

un to pašu diviem cilvēkiem notiesāt vienās vakariņās ir nereāli. vistu nomazgāju, ieberzu ar sāli, pipariem un tukšajā vēderā ieliku ar dakšu sadurstītu, veselu citronu. apkārt tai burkāni, kartupeļi - joprojām nesaprotu, kāpēc latvijā neviens neaudzē saldo kartupeli - tas ir lielisks.

lai padarītu savu laiku virtuvē aizņemtāku, pieķēros pagatavot arī brūno rīsu risotto ar apelsīna miziņu un sēnēm-cukini. tam mēs pat īsti nespējām pieķerties.

un krišjāni pieliku pie tiramisu gatavošanas. arī tam nepieskārāmies. bet, nupat šorīt 'noņēmu provi' - gards.

un man patīk indiāņi. tiešām.

laimīgais brokoļa risotto

velkom tu jū es ei. [tulk. (jo mamma citādāk nesapratīs) - laipni lūgti ā es vē]

tā ir. nu jau divas nedēļas esmu aizokeānijā. kalifornijā. san francisko. 
pilsētā, kur teju viss ir organic - tostarp drēbju mazgātuves, kuras, starp citu, vienmēr apdzīvotas un ballītes ziņā spētu sacensties ar 'melno kaķi' pavisam noteikti. 
katrs, kurš to var atļauties, ēd tikai no zemniekiem pirktus dārzeņus, iepērkas organic lielveikalos, kur teju uz visām pakām sadrukāti uzraksti, kas liecina par pārāko veselību. šķiet, esmu nonākusi veselīgākajā asv pilsētā, jo šobrīd visā pilsētā zinu tikai vien pāris mcdonaldu atrašanās vietas. tajos neesmu spērusi kāju. un netaisos. 
jā, cilvēki šeit domā par to, ko ēd. vismaz - visi tie, kurus satiekam mēs.
arī es pārsvarā gatavoju mājās. esmu paspējusi uzsēsties uz zupām - taisīju londonā sadabūto tomātu-apelsīnu zupu [kuras maltītē.lv vēl na tikai tāpēc, ka toreiz nesataisīju bildes, bet būs. kāddienu būs], cukini krēmzupu un aso taco zupu. viss līdz šim no ēdājiem akceptēts un pat slavēts. varbūt jādomā par biznesu - i can go to your place and make dinner for you?[tulk.aiziešu pie jums uz mājām un pagatavošu vakariņas] varbūt.


šovakar tapa risotto.
nekad pirms tam nebiju taisījusi risotto. un tā kā mūsu skapī stāv iepirkti rīsi un ledusskapī gaidīja brokoļa galva - viszinošajā google ierakstīju broccoli risotto. un šis ir tas, kas man sanāca ievērojot 70% no atrastās receptes.

laimīgais [no citrusaugļa-laims] brokoļa risotto.


brokoļa galva
5 sparģeļi
1 ne pārāk liels cukini
1 laims
buljons
3 krūzes ūdens
neliels sīpols
1 daiva ķiploka
1 krūze basmati rīsu
parmezāns


sākotnēji dziļā pannā liek pavārīties buljonu - es liku 3 palielas krūzes. domāju, ka ar vienu buljona kubiņu pietiktu, es ņēmu karoti speciālo buljonpastu un atšķaidīju to karstā ūdenī. tajā liek brokoļzieddaļas un arī kātus, kas sagriezti centimetrīgos gabaliņos.

mēs ledusskapī atradām arī sparģeļus un cukini - tos sagriežot aptuveni tādos pašos lielumos. zaļumus liek buljonā apvārīties kādas 3-5 minūtes [kamēr ir pamīksti, bet ne zupā, jo kraukšķīgs sparģelis ir garšīgs sparģelis]. pēc tam tos izņem laukā un ieliek atsevišķā bļodā. buljonu turpina pannā pavārīt, pievienojot smalcinātu laima miziņu un tā paša laima sulu. 

oriģinālajā receptē tas bija citrons, bet tā kā mr.krišjānim citrons diez ko negaršo - lietoju laimu. ja kāds nav drošs par to, cik ļoti garšo laims - lieto tikai pusi no visa laima mizas, jo laimu galā jūt laimīgi.
ļauj tam visam pavārīties kādas 5 minūtes un atstāj.
pa to laiku silda lielu, arī padziļu, pannu ar olīveļļu, kurā apcepina kapātu sīpolu un ķiploku. kad sīpols kļuvis pamīksts un caurspīdīgs - liek klāt rīsus. es rīsus pirms tam divas reizes apmazgāju. rīsiem kārtīgi jāsamaisās ar eļļaino sīpolmasu. 

tad pa kausiņam liek klāt laimīgo buljonu. ļauj rīsiem savilkties ar to, un liek klāt vēl. sutina tos uz palēnas uguns. seko līdz, lai rīsi lēnām piebriest - un regulāri apmaisa. kopā tas prasa apmēram 20-25 minūtes. 

tad liek klāt brokoļus+pārējos zaļos un apmaisa rīsos. kad viss kārtīgi sasilis, iemaisa rīvētu parmezānu. ļoti svaigs, veģetārs, zaļš un organic risotto.

no šī te vajadzētu paēst četriem. pavisam noteikti.


lāāābu apetīti!

jūras velšu mērce

lai arī manas jaunās sestdienas ir trešdienas, vakar - kā jau īstā sestdienā, savu dienu piepildīju pēc pilnas programmas. turklāt diena bija tik tiešām silta un saulaina.

vakara programmā, kopistiski ar andžu, tika nolemts, ka jāpagatavo kas viegls un labs.

jūras velšu mērce

glāze baltvīna [izvēle krita uz pinot grigio, jo saprotams, ka viss pārējais tiek malkots iekšķīgai lietošanai]

2 daivas ķiploka

150-200 ml salds krējums

jūras veltes

pipari

sāls

muskatrieksts

uzsildītā pannā ielej nedaudz olīveļļas un kad tā uzsilusi, liek apcepties smalki kapātu ķiploku. lej baltvīnu, pieber nedaudz čili pipara un ļauj visam pasautēties un atbrīvoties no alkahola.

kad ir pagājušas kādas piecas minūtes  - pannā liek jūras veltes - atdzesētas, bet ne sasalušas. lai gan - gan jau ka var arī sasalušas - tāpat atsals, tikai būs vairāk ūdens.

nuja. tātad  - tagad ļauj jūras veltēm tajā vīna, čili + piparu, sāls masā pasust. bet tas arī ne uz ilgu. vēl kādas minūtes 5-7.

kad arī tas laiks pagājis - liek klāt saldo krējumu un visu vēl sutina kādu brīdi, pierīvē klāt muskatriekstu - bet ar to nevajadzētu pārāk aizrauties - tas dod lielisku garšu, ja pievienots nepārspīlējot. 

ja mērce liekas par biezu - pievieno ūdeni.

ēdām mērci ar basmati rīsiem, andža pagatavoto balto zivi, sparģeļiem un krāsnī ceptu pus-tomātu ar brie.

apetīti!

pīlīte pie loga rūts

tātad ņemam pīli:
1 gab.
spinātus 600-700g
vidējs sīpols 1 gab.
ciedru rieksti 50g
rozīnes 50g
medus 2 ēdk.
kanēlis 1 tējk.
kajennes pipari naža gals
sāls
sviests


Pīli ierīvē ar sāli no visām pusēm.
sviestā apcep sagrieztu sīpolu, liek klāt spinātus. ņem vērā, ka spināti ir baigi pufīgi sākumā, tāpēc es, piemēram, ņemu vok pannu. apsautē. nokāš visu miklumu. piejauc klāt riekstus un rozīnes un stūķē vēderā. aiznaglo vēderu ciet.
cepeškrāsns uz 200C. no sākuma liek cepešpannā ar vēderu uz augšu. cep 30-40 min, tad griež otrādi un tik pat ilgi. var palaistīt ar iztecējušo šķidrumu.
kad izcepta, nolej iztecējušo šķidrumu. pīli vēl var uz brīdi ielikt izslēgtā krāsnī. šķidrumu sajauc ar 250g ūdens, uzvāra un vēl pāris minūtes pavāra. nokāš. iejauc medu un kanēli un vāra, kamēr sabiezē, pievieno sāli un piparus.
nu tā kaut kā...

sīpolu zupa

esmu atgriezusies mājās no svecīšu vakara laukos, kur pa visiem kapiem skandās skanēja ričarda klaidermana ieraksti, vējš nopūta vairumu svecīšu un saule pavisam rudenīgi iekrāsoja lapkoku rindas. no paša rīta dzirdēju zosis un dzērves.

  

šopēcpusdien nolēmu uzvārīt sīpolu zupu, kura man patiešām garšo, bet pati to taisījusi vēl nebiju. sīpolu zupa, kura man garšo, lai arī vēl pirms kāda laika sīpolus savā šķīvī ignorēju.
paldies 'bitesblūzakluba' šefpavāram.

sīpolu zupa


2 kg sīpolu
2 l liellopa buljons
apm. 300 ml sarkanvīns
2 ēd.k  brūnā cukura
2 ēd.k vorčestera mērces
1 liela ēd.k tomātu pastas
sāls, pipari
[pētersīļi]


čedarsiers, maize - grauzdiņiem


sīpolus sagriež pusripās. ietiekums - pirms smalkākas griešanas, tos attīrīt no virsējām kārtām, sagriezt uz pusēm un nomazgāt ledus aukstā ūdenī [tāpat arī nazi, ar kuru tie tiks griezti] -  tas līdzēs mazākai raudāšanai. vēl der atcerēties, ka, griežot sīpolus, jācenšas elpot caur muti, arī tad sarkanās acis var izpalikt. tas, ka visiem mājiniekiem vilka uz bimbu - tas skaidrs, bet nu, zupa galā patiešām garda. un tad vairs raudāt negribas.

sagrieztos sīpolus uz lielas pannas zeltaini apcep olīveļļā. pieber arī šķipsnu sāls, piparus. 
[man sanāca lielajā pannā cept trīs piegājienos]
sīpolus saliek zupas katlā, pielej vīnu, vorčesteru, cukuru, tomātu pastu, visu izmaisa un uz ne pārāk lielas uguns sautē. stundu. ik pa laikam neaizmirstot apmaisīt. kad viss sasutējies, lej klāt karstu liellopa buljonu. to visu pavāra vēl pusstundu.

zupa gatava.

pavisam labi garšo ar kāda stipra siera grauzdiņmaizītēm. 
tās man palīdzēja sataisīt kristīne.

apetīti!