kaimiņu mājas vizuālais svētku noformējums.
ceturtā ceturtdiena katrā novembrī ir amerikāņu 'mārtiņdiena'. veikalos pilni ledusskapji ar patiešām lieliem putniem, plauktos vairāk dzērveņu, ķirbju pīrāga masas, saldajiem kartupeļiem atlaide un ļoti liela duna neskaitāmajās ailēs.
[.gif attēls iegūts no kg]
skaidrs, ka vairums nemaz nezina, ko svin. latvijā nevienam nav šaubu, ka tie ir ražas noslēguma svētki. te, patiesībā, tā ir diena, kad atzīmē aiz trejdeviņām jūrām un kalniem uzsāktu slaktiņu pret indiāņiem. nu nekas, nav jau viņiem arī viss jāzina.
es savu dienu nesteidzīgi iesāku ar 'breakfast at tiffany's', un lai arī odrija hepberna bija skaisti, ģindeniski tieva, nolēmu nebūt vispārējās svētku noskaņas galinātājs un gatavot pateicības dienas vakariņas [papildinformācijai - google.com ievadīt - Thanksgiving/Pateicības diena ASV].
lai sev radītu pavisam īstu svētku noskaņu - sanfrancisko slāvu rajona apkaimē - ričmondā, iegādājāmies arī 'stārteri' - rasolu, kurš, jāatzīst, patiešām bija ļoti labs.
uzslēdzot vietējo radio staciju, ķērāmies pie nažiem un citiem intrumentiem. nepātrauktā un tiešām, nepārspīlējot - ziemassvētku dziesmu pavadījumā. tā vien liekas, ka tūlīt pie durvīm jau gaidāms 'santa klauss', jo nemitīgi skan 'jingle bells' un 'saaaaanta claus is cooooming tonight'. šausmīgjocīgi.
bet ja par pateicību.
izglābām vienam tītaram dzīvību un nolēmām gatavot vistu.
klusā daba ar vistu un citronu.
un to pašu diviem cilvēkiem notiesāt vienās vakariņās ir nereāli. vistu nomazgāju, ieberzu ar sāli, pipariem un tukšajā vēderā ieliku ar dakšu sadurstītu, veselu citronu. apkārt tai burkāni, kartupeļi - joprojām nesaprotu, kāpēc latvijā neviens neaudzē saldo kartupeli - tas ir lielisks.
lai padarītu savu laiku virtuvē aizņemtāku, pieķēros pagatavot arī brūno rīsu risotto ar apelsīna miziņu un sēnēm-cukini. tam mēs pat īsti nespējām pieķerties.
un krišjāni pieliku pie tiramisu gatavošanas. arī tam nepieskārāmies. bet, nupat šorīt 'noņēmu provi' - gards.
un man patīk indiāņi. tiešām.
