restorāna virtuvē.

šonedēļ pirmo un gan jau ka pagaidām arī vienīgo reizi nostrādāju maiņu restorāna virtuvē. jāsāk laikam ar to, ka ar mūsu virtuves vīriešiem [jo tur arī ir tikai vīrieši] man ir uzteicamas attiecības.

romāns - mūsu poļu šefpavārs, ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu un, turklāt, gatavo patiešām garšīgi. reizēs, kad rakstu pasūtījumu, par to, ka vajag nosūtīt lejā pienu, sinepes un aplesīnus un piemetinot, ka 'some love as well', viņš nosūta kluso dabu ar gurķi un diviem apelsīniem.
adams - katrā reizē, kad strādājam reizē, nepārspīlējot, vismaz piecas reizes man pajautā 'how are you?'. citreiz nevaru saprast, vai tas tāpēc, ka neko diži vairāk viņš pateikt nevar, jo ir no tuvajiem austrumiem un tur runā citā valodā vai tāpēc, ka pusstundas intervāls varētu tiešām ko mainīt. neskatoties uz to, adams man atzinās, ka esmu viņa favorītviesmīle. vai nav jauki.
rašids, marokānis, kurš ir uz pusi īsāks par mani un ir diezgan neslikts sous-chef, reiz, pēc tam, kad biju apjautājusies vai mūsu tāsdienas ēdienkartē ir liellopa vai vistas burgers, rašids bez pauzes atbild:"beef how old are you?". 


jāsaka godīgi, uzturēt labas attiecības ar virtuves puišiem ir vērtība. regulāri tieku pie kārotajiem salātiem, neskaitāmām degustācijām un receptēm.


bilžu reportāža no notikuma vietas.

 

 uzkodas 'german fest' ietvaros. un romans.

sous-chef Toms.

manis kapātā selerija un guinness maize.

mīdijas baltvīna mērcē.

rissoto un spinātu bumbas.

'bread-and-butter' pudiņš.

orlando.

todien romāns mani sauca par heidi [Heidi Klum]. jo esot vienīgā, kura daudz maz izskatoties pēc vācietes. 

viņš arī bija tas, kurš mani nomierināja, ka pēc polietes jau nu es pavisam noteikti neizskatoties.