Pavisam vienkāršs ēdiens, kā piedeva piemēram lēcām vai rīsiem - mīklā cepti puķkāposti. Un kas man pašam patīk šai visā - nav ņemšanās ar vārīšanu eļļā!
vajag: 1 puķkāpostu un mīklai:
1/2gl skābo krējumu
3ēdk sauso pētersīļu
milti
ūdens
sāls
Mīklu taisa sajaucot krējumu ar miltiem un pievienojot siltu ūdeni lai veidotos bieza skābā krējuma konsistences mīkla. Turpat arī sāls un pētersīļi.
Puķkāpostu sadala gabalos un nedaudz apvāra sālsūdenī. Nokāš, nedaudz atdzesē, notecina un tad mērcē mīklā un liek uz cepampapīra. Cep karstā krāsnī ap 10 minūtes lai apbrūnē.
Un tas arī viss.
Monday, 27 June 2011
ātra variācija par plovu
Veģetārais plovs. Tapa neplānoti un bez liekām cerībām, bet izdevās baigi labs. Tiem kam tīk gaļa - droši var pievienot arī to. Šis gan nepretendē uz oriģinālo plovu, kas tiek sutināts cepeškrānī, bet nav neko daudz sliktāks.
vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi
gatavošana:
Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.
Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")
Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.
vajag:
2 burkānus
3 tomātus
nedaudz sarīvētu svaigu ingveru
2-3tjk koriandru
1tjk kuminu
2-3tjk ķimenes
1/2tjk sarkanos piparus, nedaudz melnos piparus
1-2tjk cukuru un pēc izvēles arī 1/2ēdk iesalu
apmēram 2 glāzes basmati rīsus
2ēdk tomātu pastas
1-2 daivas ķiploka
sāls
svaiga kinza, pētersīļi
gatavošana:
Eļļā apcep ķimenes un tajās apcep un pasutina sarīvētus burkānus.
Atsevišķā pannā vai katlā olīveļļā apcep pirms tam saberztas garšvielas un ķiploku. Pievieno sagrieztus tomātus, sutina. Pieliek cukuru, iesalu, sāli un labi sasutina, pieliek pastu un vēl pasutina. Jāiegūst diezgan tumīga pasta.
Rīsu vārīšana ir atsevišķa māksla, te viens raupjš apraksts kā var lieliski izvārīt rīsus.
Sākumā rīsi ir jāuzbriedina. Kamēr basmati mirkst, tie skan, kad izmirkuši - ir balti un vairs neskan. Tas aizņem ap 10-15 min. Basmati izskalo un ielej ūdeni attiecībā 2 daļas izmērcētu rīsu un 1.5 daļas ūdens (2cm virs rīsu līmeņa). Uz ļoti lēnas uguns vāra bez vāka kamēr ūdens vairs nepeld pa virsu, tad vēl vairāk samazina uguni (tā ka plīts gandrīz dziest nost, jo nolūks ir uzturēt tvaikus nevis vārīt) un uzliek vāku. Nekādā gadījumā nemaisa ne pirms ne pēc tam un neliek sāli! Pēc 10 min pārbauda vai ir viscaur gandrīz gatavi (līdz galam izvārīt nevajag), jāuzmanās lai nepietrūkst ūdens un arī lai ūdens nestāv apakšā - tad apakšā vai nu piedegs vai pārvārīsies. (šeit lieti noder teiciens "practice makes perfect")
Gandrīz gatavajiem rīsiem pievieno burkānus un tomātus, labi sajauc visu kopā un turpina uz lēnas uguns tvaicēt/sutināt kamēr rīsi gatavi. Pirms pasniegšanas pievieno sakapātus svaigus zaļumus.
Monday, 6 June 2011
cukini - pekanriekstu mafini
piektdien saņēmos un atkal nobraucu lejā uz dienvidiem. ciemojos pie ilzes un mārtiņa. jāsaka, ka tur lejā ir pat diezgan neslikti. man klephema patīk. un šoreiz ilzei nemaz nenācās tik grūti mani pie viņiem aizvilināt. viņa mani sakārdināja ar saviem nebeidzamajiem epitetiem par mafiniem, kurus viņdien jau bija uztaisījusi.
cukini-pekanriekstu mafini.
latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.
2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti
olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.
tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.
liek klāt miltus, cepampulveri, sodu un sāli.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.
visu ar mīlestību iemaisa. un mums ar ilzi tās ir daudz. īpaši liepziedu laikā.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.
pēc 20 minūtēm virtuvē parādās kārdinoša smarža un nepārvarama vēlme likvidēt visu, kas atrodams mafinformās.
fantastiski, mitri mafini.
ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.
cukini-pekanriekstu mafini.
latviski, laikam jau ka, pareizāk būtu 'kēksiņi', bet mafins pats par sevi jau izklausās mitrāks un garšīgāks, nekā 'kēksiņš'. tāpēc paliksim vien pie mafiniem.
2 olas [vai visas trīs - kā ilzes gadījumā. jo viņa pati saka, ka esot apsēsta ar lielummāniju - tātad, nekā nav žēl. lūk, arī olu ne.]
1 tējkarote soda
šķipsna sāls
1/4 tējkarote cepamā pulvera
1 1/2 glāzes miltu
100 g sviesta
1 vidēji liels cukini
1 glāze cukura
150 g pekanrieksti
olas ar mikseri sajauc ar cukuru. šķiet, ilze lietoja balto, bet ļoti labi varētu arī derēt brūnais, jo tad mafiniem būtu vēl vairāk tāda kā karamelizēta garša.
tad pievieno kausētu sviestu. ilze to ar mīlestību kausēja ūdens peldē. tad liek klāt sarīvētu svaigu cukini. saprotams, to pirms tam kārtīgi nomazgā, jo rīvē ar visu mizu, lai pēcāk redz, cik smuks zaļums ir mafinos. nedaudz atstāj nepievienotus, jo tos pašās beigās uzliek dekoram.
kad viss iemaisīts, liek klāt sadauzītus pekanriekstus. ilze tos dauzīja ar gaļas āmurīti, jo smalcinātājā vai blenderī likti būs par smalku. var lietot arī valriektus, ja tie labāk tīk, bet mēs ar ilzi esam pekanriekstu cienītājas.
izmazgā smukās silikonmafin formas. vai ja to nav - ir nopērkamas arī papīra veidnes.
piepilda trauciņus 2/3, lai mafiniem ir, kur celties un dekorē ar iepriekš pataupīto cukini.
liek iesildītā krāsniņā uz 200 grādiem un pēcāk nedaudz samazina uz 180.
fantastiski, mitri mafini.
ilzei ir ne tas vien.
braukšu vēl.
tas ir mārtiņš.
un te mēs abas.
Thursday, 2 June 2011
restorāna virtuvē.
šonedēļ pirmo un gan jau ka pagaidām arī vienīgo reizi nostrādāju maiņu restorāna virtuvē. jāsāk laikam ar to, ka ar mūsu virtuves vīriešiem [jo tur arī ir tikai vīrieši] man ir uzteicamas attiecības.
romāns - mūsu poļu šefpavārs, ir apveltīts ar lielisku humora izjūtu un, turklāt, gatavo patiešām garšīgi. reizēs, kad rakstu pasūtījumu, par to, ka vajag nosūtīt lejā pienu, sinepes un aplesīnus un piemetinot, ka 'some love as well', viņš nosūta kluso dabu ar gurķi un diviem apelsīniem.
adams - katrā reizē, kad strādājam reizē, nepārspīlējot, vismaz piecas reizes man pajautā 'how are you?'. citreiz nevaru saprast, vai tas tāpēc, ka neko diži vairāk viņš pateikt nevar, jo ir no tuvajiem austrumiem un tur runā citā valodā vai tāpēc, ka pusstundas intervāls varētu tiešām ko mainīt. neskatoties uz to, adams man atzinās, ka esmu viņa favorītviesmīle. vai nav jauki.
rašids, marokānis, kurš ir uz pusi īsāks par mani un ir diezgan neslikts sous-chef, reiz, pēc tam, kad biju apjautājusies vai mūsu tāsdienas ēdienkartē ir liellopa vai vistas burgers, rašids bez pauzes atbild:"beef how old are you?".
jāsaka godīgi, uzturēt labas attiecības ar virtuves puišiem ir vērtība. regulāri tieku pie kārotajiem salātiem, neskaitāmām degustācijām un receptēm.
bilžu reportāža no notikuma vietas.
adams - katrā reizē, kad strādājam reizē, nepārspīlējot, vismaz piecas reizes man pajautā 'how are you?'. citreiz nevaru saprast, vai tas tāpēc, ka neko diži vairāk viņš pateikt nevar, jo ir no tuvajiem austrumiem un tur runā citā valodā vai tāpēc, ka pusstundas intervāls varētu tiešām ko mainīt. neskatoties uz to, adams man atzinās, ka esmu viņa favorītviesmīle. vai nav jauki.
rašids, marokānis, kurš ir uz pusi īsāks par mani un ir diezgan neslikts sous-chef, reiz, pēc tam, kad biju apjautājusies vai mūsu tāsdienas ēdienkartē ir liellopa vai vistas burgers, rašids bez pauzes atbild:"beef how old are you?".
jāsaka godīgi, uzturēt labas attiecības ar virtuves puišiem ir vērtība. regulāri tieku pie kārotajiem salātiem, neskaitāmām degustācijām un receptēm.
bilžu reportāža no notikuma vietas.
uzkodas 'german fest' ietvaros. un romans.
sous-chef Toms.
manis kapātā selerija un guinness maize.
mīdijas baltvīna mērcē.
rissoto un spinātu bumbas.
'bread-and-butter' pudiņš.
orlando.
todien romāns mani sauca par heidi [Heidi Klum]. jo esot vienīgā, kura daudz maz izskatoties pēc vācietes.
viņš arī bija tas, kurš mani nomierināja, ka pēc polietes jau nu es pavisam noteikti neizskatoties.
