man arvien vairāk šķiet, ka iepriekšējā dzīvē esmu bijis itālis. žēl tikai, ka valodu neatceros.
viens pavisam elementārs, bet gana gards sacepums.
ņem vienu palielu vai divus vidējus baklažānus, sagriež ripiņās un ripiņas pārkaisa ar sāli un uz kādām 40 min atstāj pasuloties.
pa to laiku sakapā vienu palielu sīpolu un kādas 3-4 ķiplokdaiviņas. plānās strēmelītēs sagriež kādas 10 šķēles prosciutto. Atmizo un izsēklo 5-6 lielus tomātus. uz pannas apcep sākumā sīpolus, ķiplokus un šķiņķi. tad liek klāt tomātus, nedaudz sāli, piparus un uz lēnas uguns 40 min sautē.
Olīveļļā apcep baklažānus no abām pusēm, kamēr dzeltenbrūni. noņemot no pannas uzreiz eļļu maksimāli nosusina.
Cepampannā ielej daļu tomātmasas, tad kārto baklažānus, tad pa virsu šķēlītēs sagrieztu mocarellu (man izgāja 3 bumbas). visticamāk, ka šo procesu atkārto vēlreiz. tad pārlej ar atlikušo tomātu masu un pārkaisa ar rīvētu parmezānu.
liek cepeškrāsnī uz kādām 40 min.
gatavs!
tūlīt jau Lieldienas.
sīpolu mizas olu krāsošanai neesmu krājusi un par pīrāgu cepšanu šogad arī nedomāju.
bet, pat neesot kristietei, uz īsu brīdi ieturu 'mini gavēni' vai varbūt vienkārši to var saukt par sava ķermeņa attīrīšanu.
ir nedēļa, kopš atsakos no gaļas, saldumiem, alkohola un vēl šā un tā. grūti nav. tieši otrādi - man tas sāk iepatikties.
tāpēc viendien ar vitu [kura dzīvo stāvu zemāk un ir pārliecināta veģetāriete jau gadiem] nolēmām remdēt izsalkumu ar pamatīgām vakariņām. zupa un pasta.
zupas recepte ņemta no pavisam smukas pavārgrāmatas. tajā atrodamas neskaitāmas, kārdinošas un tajā pašā laikā - viegli pagatavojamas, receptes.
Vita vadījās pēc grāmatas un mums sanāca tā:
Asā lēcu zupa.
1 smalki sagriezts puravs
1 neliels sarkanais sīpols
1 normāls burkāns
1 sarkanā paprika
1-2 daivas ķiploka
1 lauru lapa
apm. 100g sarkanās [vai citas] lēcas
2 bundžas grieztu tomātu [2x200g]
570 ml dārzeņu buljons vai ūdens ar kādām garšvielām [piem. vegetu vai citu garšvielu maisījumu]
tobasco
dekorēšanai - pētersīlis vai baziliks.
mums bija arī karote humusa.
uz pannas olīveļļā apcep sagrieztu puravu, sīpolu, burkāna ripiņas, papriku un ķiploku. apcepinot neaizmirst arī par sāli un pipariem. cep apmēram 10 minūtes, kamēr visi dārzeņi apcepušies brūnīgi.
tad liek dārzeņus katliņā, tur pievieno lēcas, tomātu bundžu saturus, buljonu un lūko, lai viss uzkarst līdz vārīšanās temperatūrai, tad nogriež karstumu mazāku un pavāra, kamēr lēcas ir gana mīkstas. pievieno tabasco pēc vēlmes un sirdsapziņas. grāmata šo recepti iesaka kā biezeņzupu un šajā brīdī piedāvā to blenderēt, bet mums tāda še nav un blenderis pat neprasījās - zupas struktūra ir ļoti patīkama tāpat.
zupa garda, kopā ar grauzdiņiem, humusu vai Naan maizi.
Pasta ar šampinjoniem, cukini un pekanriekstiem.
šampinjoni
1 cukini
1/2 sīpols
sauja pekanrieksti
baziliks
krējums
nedaudz miltu
pasta - mūsu gadījumā spageti makaroni
sīpolu, šampinjonus un cukini apcepina uz pannas, pievieno riekstus un visu vēl kārtīgi sasilda. liek klāt krējumu, uzkarsē, pārbārsta ar miltiem, lai biezāka mērcīte un pieliek smalcinātu baziliku.
uz šķīvja liek pastu, mērci un tur pat arī rukolu ar tomātiem, avokado un sinepju-medus mērcīti.
un te ir ļoti par daudz vienai ēdienreizei.
mans bez-gaļas periods man nāk tikai par labu.
tāpēc atlikušo enerģiju izlikām uz sienām.
apetīti!
visas brīvdienas liekas kā svētdienas.
šī jau ceturtā pēc kārtas un es nesaprotu, kur palikušas pirmās trīs.
bet piektdien, kad brīvs bija tikai pirmsvakara periods - pie manis ciemos beidzot BEIDZOT atbrauca ilze. joprojām varu apgalvot - ka ceļš no dienvidiem uz ziemeļiem šeit liekas kas tāls un tam īpaši jāgatavojas. es līdz pat brīdim, kamēr meklēju viņu starp trīs Finsbury metro izejām, neticēju, ka viņa tiešām atbrauks.
tāpēc tas bija jāatzīmē ar īpašām pusdienām.
pa ceļam no metro, iegājām vietējā svaigas gaļas veikalā - kur iegādāju jēra 'chops' gabaliņus ar kaulu un vēl ko līdzīgu. nopirku īstu sulu un dārzeņus. tur pat arī tikko ceptu bageti, kurai pusi, pa ceļam līdz mājām, ilze pamanījās pazaudēt. es tiešām nesaprotu kā to var izdarīt.
tā kā diena bija +20 grādu karsta, nebija ilgi jādomā, ka ēdīsim uz terases. un visu vajadzēja darīt ātri, lai saule būtu tur pat, paspētu izžaut veļu un man vēl atliktu manas piecpadsmit minūtes, lai aizveļļotu līdz darbam.
tāpēc tapa ātrais jērs. uz pannas.
tos jēra gabalus, kurus pārspīlēti laipnais turks man bija sapakojis, ieliku bļodā - apbārstīju ar sāli un pipariem un ierīvēju viena laima miziņu kā arī iespiedu tā paša laima sulu - visu rūpīgi samaisīju/samīcīju un uz 5minūtēm ļāvu gaļai aprauties ar skābumu.
un par salātiem pat nav, ko rakstīt.
pavisam klasiskie dažādu lapu salāti. rukola [es bez rukolas vairs nevaru]. paprika. tomāts. avokado. un....tikai tāpēc, ka man nav salātu eļļas un citu sīkumu, iegādājos tesco gatavo mērci - medus ar sinepēm. ļoti laba. neko labāku par tādu cenu pat vēlēties nevar.
pusdienas bija lieliskas.
ar ilzi izrunājām visu iekavēto. un beigu beigās palutinājām sevi ar pistāciju saldējumu.
mēs abas pucējamies, viena otru satiekot, jo
satikšanās ir kā svētki.
līdzīgi kā nesen aprakstītajai marokāņu harirai, arī itāļu minestronei nav vienas pareizas versijas. tāpēc aprakstīšu savējo, kas sanāca tīri neko un arī diezgan līdzinās tikko kalnos ēstajām.
katlā, nelielā olīvelļas daudzumā, apsautē sakapātus sīpolus, ķiplokus un parmas šķinķīti (man bij pāris vidēji sīpoli, 3 ķiploku daiviņas un kādas 6 plānas šķēles šķiņķa).
klāt liek kubiņos sagrieztus dažus seleriju kātus, 3 tomātus, 3 nelielus burkānus, nelielu cukīni, nedaudz timiāna un raudenes un sarkanās pupas (paņēmu bundžiņu bondjuelles). to visu 5-7 minūtes pasautē. biezumam vēl var pielikt dažas ēdamkarotes tomātu pastas (NE kečupu), ja ir - uzliek kluci cieta parmezāna vai mizas daļu. pārlej ar 2l karsta buljona (pēc izvēles - kādu), liek vāku virsū un pusstundu uz lēnas uguns vāra. tad pievieno nedaudz makaronus (vai rīsus) un vāra vēl 5-10 minūtes.
lej šķīvjos un dāsni pārkaisa ar sarīvētu parmezānu.
Buon appetito!
* - Minestrone (Italian: minestra [soup] + -one [augmentative suffix] hence "the big soup," the one with many ingredients)
