Nav jau īsti ķirbju laiks, bet draugi vakar sagrieza savu lielo dārza brīnumu un mums tika mazākā ceturtdaļa..aptuveni 5-6 kg.
Un tad nu šodien ķirbju ēdienkarte. Ķirbju krēmzupa. Un
Ķirbju pīrāgs, kurš varētu saukties arī par pudiņu vai sacepumu.. vai kā nu labāk patīk. Smaržoja visa māja.. ārkārtīgi garšīgi smaržoja.
Recepti atradu globālajā tīmeklī, bet, kā jau parasti - paimprovizēju.
800g ķirbis
1 bundža kondensētais piens
60-70 g sviests
70g manna
50g milti
2 olas
vaniļas cukurs
malts ingvers
šķipsna sāls
1/2 citrona sula
pūdercukurs
Kirbi vajag dabūt mīkstu. Es sutināju katlā. Uz nelielas uguns, bez ūdens, pārkaisīju nedaudz ar maltu ingveru. Noteikti var arī cepeškrāsnī pacepināt. Un tiem, kam ir sautējamais katls - vispār super.
Mīkstu sviestu samikserēju ar olām, sāli un vaniļas cukuru. Pievienoju kondensēto pienu, miltus, mannu, citronu sulu un atdzesētu, sablenderētu ķirbju masu. Masa bija tāda pašķidra. Lēju ietaukotā+ar mannu izkaisītā pannā un cepu 170grādos aptuveni 1 stundu. Smaržoja ļoti garšīgi. Un tāāādas kraukšķīgas karamelizētas maliņas.. :) Ēdām visi. Arī Gints un Kristīne.
nevaru neuzrakstīt par meža pīlēm.
rozentālā nr.3 Laine [mammasrokas.blogspot.com] no zaubes meža atbrauca uz vakariņām un nebija tukšām rokām. tiku pie lieliskas 'maltītes' tašas, kurā bija divas saldētas meža pīles. netipisks un jo vairāk tāpēc patīkams ciema kukulis.
nolēmu pīles pataupīt kādam neikdienišķam vakaram. un tāds pienāca.
atsaldēju pīles. laine tās atveda jau atspalvotas un iztīrītas. sabāzu pilnus vēderus ar maisījumu - sagriezti apelsīni ar visu mizu + medus + dijonas sinepes. sapildīju vēderus un sasmērēju arī ar to masu no ārpuses.
ieliku abas cepammaisos un uzsildītā krāsnī liku cepties uz 180-200 grādiem. pēc kādas stundas vai nedaudz vairāk - gatavas.
sagriezt gan nebija viegli,
bet tāpēc jau ir draugi.
paldies, Laine!
Šis sanāca pavisam negaidīti un neplānoti. Bij doma par pupiņām un ķirbjiem, bet ne šādā galarezultātā. 
vajadzēs: glāzi vai pusotru tumšās pupiņas (piemēram sarkanās vai melnās)1 nelielu burkānu2 sīpolus1 ābolunelielu gabaliņu svaiga ķirbjanedaudz svaigā mājas sierakumina sēklaskoriandrusinepju sēklasprocess:Viss sākas jau iepriekšējā vakarā vai agri no rīta, kad uz kādām 12h jāiemērc pupiņas.Kad tās izmirkušas - liek vārīt uz vidējas uguns (bez sāls!). Tikmēr nomizo un sagriež nelielos gabaliņos vienu nelielu burkānu. Uzkarsē pannā eļļu vai gī un tajā apcep saberztu pusotru tējkaroti kumina sēklu un saberztu tējkaroti koriandra graudu, turpat vēl klāt arī kādu ēdamkaroti sinepju sēklas un čili piparus (to pēc izjūtas, bet ņemot vērā, ka galarezultātā ēdienam jāsanāk nedaudz pikantam). Tiklīdz garšvielas apcepušās met klāt sagriezto burkānu un apmaisa. Kamēr burkāni cepinās, sagriež 2 sīpolus un kad burkāni kādu laiku pacepušies - pieliek klāt. Tagad burkāniem un sīpoliem jāizcepās - sīpoliem jāpaliek puscaurspīgīgiem un brūnganiem. Kamēr tas savā nodabā gatavojas uzmet aci pupiņām un sagriež kubiņos vienu nelielu ābolu, nedaudz vairāk svaigu ķirbi un apmēram tikpat mājas sieru. Kad sīpoli-burkāni gatavi, turpat maliņā apcep sieru. Kad tas ir izdarīts - atliek tikai sajaukt kopā gatavās pupiņas, svaigos ķirbjus un ābolus un iekaisīt vajadzīgo daudzumu sāls! Viss. Labu! Klāt ļoti labi iet krējums ar pētersīļiem un sarkanais vīns.
zinu, ka izklausās jocīgi, tēpēc arī pamēģināju. un esmu gandarīts par rezultātu.
ņem 2 vidēja izmēra bietes, kārtīgi nomazgā un nosusina.
katru rūpīgi apbārsta ar sāli un pipariem un iesprauž kanēļa kociņu un ietin folijā. liek cepeškrāsnī 200 grādos. nu uz vismaz kādu stundu, kamēr bietes mīkstas.
attin valjaa, atdzesee. nomizo un sagriez mazos kubinjos.
dziļā pannā vai katliņā uzkarsē nedaudz olīveļļu un apcep sakapātus divus šalotes (gan jau ka var arī parastos) sīpolus un pāris daiviņas ķiploku.
gāž klāt bietes, 250ml (vistas) buljona un 125ml baltvīna. uzvāra un tad uz mazākas uguns burbuļina, kamēr šķidrums samazinās uz pusi. pievieno 250ml skāba krējuma un turpina karsēt, kamēr ir bieza mērcīte. iejauc iekšā pāris ēdamkarotes biezpienkrēma ar mārrutkiem (ir tādi gan ramai, gan citiem ražotājiem) ar sakapātiem pāris diļļu krūmiem.
pasniedz, piemēram, ar tagliatelli un vēl var parkaisīt pāri sarīvētu parmezānu.
ar šo lielisko un ātri pagatavojamo uzkodu mani ir saslimdinājusi andra. tā es arī tos saucu - andras načosi, jo nevienu citu recepti vai pagatavošanas veidu neesmu uzmeklējusi un nemaz netaisos to darīt - zinot, cik labi man tīk šī te.
andras načosi.
1-2 pakas načos čipsu, andra saka, ka apaļie labāki, bet der arī visi citi
1-2 bundžas sarkano pupiņu
siers
300-400 g lielopa maltā gaļa
3 ķiploka daivas
stiprās garšvielas
dilles, pētersīļi
vēl ļoti labi arī, ja pirms pēdējās siera kārtas uzliek sagriezta avokado gabaliņus.
uz pannas apcep ķiploku, malto gaļu, kuru bagātīgi uzlabo ar garšvielām - speciālajām meksikāņu vai čilli vai sarkanajiem pipariem - drupinātiem, pulveri vai kas tik lielajā garšvielu lādē atrodams. protams, nepārspīlēt ar dāsnumu.
karstumtraukā izbārsta načosus, izkaisa rīvēto sieru, pārliek pāri sacepto malto gaļu, pupiņas, kurām noliets tas šķidrums, kurā tās uzturās. tad pārber atkal načos čipsus, pārkaisa sakapātas dilles un pētersīļus un atkal pāri sieru.
liek krāsnī uz kādiem 200 grādiem, kādām 15-25 minūtēm.
ir jau trešdiena, bet tikai tagad pieķeros pastāstīt kā mums gāja svētdienas 'rozentālā'. divos vārdos - bija lieliski. bet no 'lieliski' vien jau nepaēdīsi.
jau toreiz, rozentālam nr.3 noslēdzoties, zināju, ka nākošajā reizē gribu pagatavot lazanjas un pāris draugiem - gaļas neēdājiem - biju arī solījusies, ka pēc 'cepeša rozentāla' var cerēt arī uz veģetāru piedāvājumu.
par visu pēc kārtas.
svētdienas drēgnais un lietainais laiks bija kā radīts, lai sāktu ar siltām uzkodām - šampinjoncepurītēm un karstu, sildošu zupu. tom kha zupa ir mana šīs ziemas iecienītākā zupa, ar lielisku garšas un siltuma sajūtu. jāsaka godīgi, veģetāro variantu es gatavoju pirmoreiz, bet šīs sfēras pieredzējušie man nebeidza apgalvot, ka tā man izdevusies lieliski [zupas pamatā bija bazilika buljons, 2 laimu sula, brokolis, burkāna ripiņas, kukurūza un tofu siers]. par to liels prieks.
pēc kārtīgas sasildīšanās un jau kādas vīna glāzes, visi bija gatavi arī lazanjām. par lazanju pašu jau rakstījusi esmu pasen, bet veģetāro, gluži tāpat kā zupu - taisīju pirmoreiz. pamatmasai izmantoju smalcinātus sīpolus, sīki grieztu cukini, rīvētu burkānu un briedinātus sojas gabaliņus, visu pārējo liku tāpat kā tradiconālajai, tikai bez pastas un, saprotams, gaļas.
par saldā ēdiena galveno prieku man jāpateicas savam tētim, kurš jau vasarā mani apgādāja ar zemeņu kastēm - pilna saldētava stāv zemenēm, kas ieliktas uz ziemu - īstām lavijas zemenēm, ar īstu zemeņu garšu. ziemas 'rozentāls' likās gaužām piemērots, lai atnācējus pakārdinātu ar vasaru. tā arī darīju - sablenderējot atkusušās ogas ar nedaudz cukuru un piedāvājot to ar vaniļas-biezpien-laima krēmu.
viss izdevās lieliski un bez starpgadījumiem.
paldies visiem restorāna apmeklētājiem.
pēdējo dienu virpulī esmu nedaudz ievilkta arī es, tāpēc ikvienam nu ir iespēja arī izlasīt nelielu interviju ar 'rozentālu'.
paldies agnesei - http://www.whimsicalagnesiga.com/?p=9678
un jo lielāks sandijam no designblog.lv - http://www.designblog.lv/2011/01/11/maj-restorans-rozentals/
tiekamies jau nākošajā 'rozentālā'
apetīti!
