pirms pāris nedēļām ciemojos lielvārdē, pie jūlijs mammas. viņa bija savārījusi veselu katlu supergardas taco zupas. domāju, ka tai ir vairāk kā viens variants, bet tad nu es vakar nevarēju noturēties pati un uzvārīju šo te, kas man tik ļoti iegaršojās.
vēl jāsagaida, kad andra ieliks 'maltītē' savus grēcīgos načos, lai jau meksikāņēdienu plejāde tiktu papildināta godam.
meksikāņu taco zupa
500 g maltā gaļa [man bija liellopa]
2 burkāni
2 bundžas ar pupiņām, kuras ar aso piparu
2 bundžas tomātu ar baziliku
nedaudz selerijas sakne
3 ķiploka daivas
1 sīpols
asā, sarkanā paprika
buljona kubiņš
sāls, pipari
katliņā ielej nedaudz ūdens, izšķīdina tajā buljona kubiņu - man tie timiāna/bazilika kubiņi vēl no 'rozentāla'.
paralēli uz pannas olīveļļā apcepina sīpolu, ķiploku, burkānu ripas un selerijas saknes salmiņus. es selerijas sakni pirmo reizi lietoju - pirmkārt, tās smarža ir ļoti specifiska un ar to es nedomāju 'baudāma', otrkārt, jau tā pirku pašu mazāko, bet tāpat pat 1/3 neizlietoju un treškārt - man vēl ilgi tā smarža turējās uz rokām. nekādā jēgā - es jau domāju, ka bez tās varēja arī iztikt. hehe.
kad iepriekšminētās sastāvdaļas apcepušās, liek buljonā un tai pašā pannā apcep malto gaļu ar garšvielām - es liku stipro papriku, piparus, sāli. to tad arī katlā iekšā.
tad pievieno pupiņas, kuras pirms tam atmazgā no tās masas, kurā viņas uzturās tajā bundžā. liek klāt tomātus. visu savāra. var likt vēl klāt arī tobasco, ja liekas, ka vajag stiprāku.
un gardi ar grauzdiņiem.
apetīti!
tradicionālā marokāņu zupa, ko var dabūt jebkurā vietā, sākot no maza ūķīša un beidzot ar restorānu. principā tāda marokāņu soļanka, kurai versijas var būt simtiem.
novāra buljonu (parasti liellopa). blenderī sablenderē kārtīgu žūksni ar piparmētrām, pētersīļiem un lielu daudzumu atmizotiem tomātiem.
proporcijas visā procesā uz izjūtām, bet tāda paliela katla ar buljonu (ap 400g gaļas) ņēmu pa divām buntēm pētersīļu un piparmētru un 10 vidējus tomātus.
sablenderēto masu lej iekšā buljonā. sīki sakapā 2 sarkanos sīpolus un pievieno buljonam. un tad ir butiskākā zupas sastāvdaļa- garšvielas.
Ras el hanout marokāņi liek klāt pie jebkura ēdiena, pat omletes. lielākos garšvielu stendos šo garšvielu maisījumu var atrast gatavu, taču var izlīdzēties ar sastavdaļām atsevišķi- kardamons, ķiploki, kanēlis, čili pārslas, koriandrs, kumins, muskatrieksts, pipari, sausais ingvers un (safrāns:)) kopumā uz katlu liku kādas 5 tējkarotes. tad zupai pievienu vēl rupji sagrieztus tomātus bez mizām (var izmantot arī bundžu tomātus savā sulā), bundžiņu ar chickpeas (turku zirņiem), sauju lēcas un sauju rīsu. pēc padsmit minūtēm, kad lēcas un rīsi izvārījušies, zupā iejauc aukstu ūdeni, sajauktu ar pāris ēdamkarotēm miltu, kas padarīs zupu tumīgāku.
klāt chabata vai lavašs un lieliskais marokāņu rozā vīns :) vai berberu viskijs, kas ir stipra, salda melna/piparmētru tēja.
tātad. par grūbām. 'nakts variants' - šīs tapa jau tad, kad teju visi 'rozentālu' bija atstājuši.
ir pārāk garšīgi, lai noticētu, ka tās ir grūbas.
grūbas
divas krūzes grūbas
ķiploks
sīpols
baltvīns
stiprie, sarkanā paprika[man bija kaltēts]
buljons
tomāti
rieksti
baziliks
feta
iepriekšējā vakarā grūbas nomazgāju vismaz trīs reizes un iemērcu. tad, kad pienāk gatavošanas laiks, sāk ar ķiploka un sīpola smalku griešanu. ņem tādu padziļāku pannu, kurā uzkarsē nedaudz olīveļļas un apcep ķiploku, sīpolu, kuriem pielikta arī stiprā, sarkanā paprika. kad tie nedaudz apcepušies, lej klāt kādu pusglāzi [vai cik nav žēl] baltvīna. visu kopā pasautē un uzvāra. tad ber iekšā piebriedušās grūbas. krūzē izšķīdina buljona kubiņu - es ņēmu bazilika-timiāna kubiņu, kas laikam jau ka skaitās ekoloģiskais, bet cik tur taisnības, nezinu, un lej to klāt, lai šķidrums būtu nedaudz mazāk par pusi no visas masas.
tad to visu kopā pasutina, ik pa brīdim apmaisot, liek klāt vēl garšvielas, ja liekas, ka vajag. kad jau teju pamīkstas tās grūbas, klāt liek nedaudz sasmalcinātus lazdu riekstus, sēkliņas, kubiņos sagrieztus tomātus [vai 4 daļās sagrieztus mazos ķirštomātus], pieplucina klāt baziliku un visu kopā vēl sasilda.
uz šķīvja izkārto rukolu, grūbas un pārliek pāri fetas siera gabalus.
šausmīgi garšīgi.
ja grib nedaudz pavariēt, var vēl pievienot apceptas sēnes vai cukini vai ko nu tik var iedomāties.
apetīti!
šorīt gulēt iegāju ap 2.00. visi trauki tīri un galdi, krēsli savās vietās.
jā, nu jau laikam tiešām varu teikt, ka ir mājrestorāns 'rozentāls'. trešā reize vairs nevar būt nejaušība.
sestdienā braucu uz tirgu un veikaliem pēc produktiem. un veicu visus iespējamos priekšdarbus.
visa svētdiena pagāja gatavojoties vakaram. kamēr anete par visu satraucās, es smalcināju riekstus. vēlāk ēdāji pamanīja un atzīmēja, ka visos ēdienos bija atrodami rieksti. nu ko, no sevis neaizbēgšu - man rieksti garšo.
uzkodās piedāvājām kaņepju sviesta maizītes - domājot par to, ka latviskumam ir īstais laiks, jo valsts svētki tepat pēc dažām dienām.
kā pirmos pasniedzām salātus. mani vasaras iecienītākie salāti ar cukini, pistācijām un fetu. starp citu, tieši šobrīd daudzviet veikalos un uz tirgus ir ļoti labi cukini.
šoreiz beidzot saņēmos taisīt arī gaļu, kas abas iepriekšējās reizes izpalika. cepetis ar plūmēm un apelsīna miziņu. klāt bija grūbas ar mazajiem tomātiņiem un riekstiem. vēlāk - šņakarēšanās daļā - tapa vēl otrs grūbu variants ar baziliku un fetu. recepti ielikšu citdienu atsevišķi.
un saldajā karamelē apvārīju mizotus ābolu gabalus un piedāvāju kopā ar plombīru un grauzdētiem lazdu riekstiem.
visu laiku glāzes tika uzpildītas ar sarkanvīnu. un sarunas raisīt raisījās.
[bildē esmu ar laines pašdarinātu somu, īpaši 'maltītei'. somā atradu arī divas saldētas meža pīles. satriecoši labi!]
paldies visiem atnācējiem.
un neatsverams paldies maniem palīgiem - anetei, kalvim un didzim. kā arī mammai un māsām.
ja saņemšos, decembra pirmajā pusē būs jau vēl viens 'rozentāls'.
apetīti!
biļetes uz mājrestorānu 'rozentāls' vairs nav pieejamas. izpirktas!
Viss sākās ar to, ka no laukiem atveda bumbierus. Tos cietos, kraukšķīgos. Pusmaisu. Apēst tik daudz pagrūti. Cepu kūku/maizi. Sanāca laba. Tā kā mūsmājās iecienītākā apakša ir tā - ar kefīru, tādu arī izmatoju.
10-12 cieti bumbieri
mazliet maltas dzērvenes ar cukuru
puscitrona sula
3 ēdamkarotes saldais krējums + 1 ēdamkarote cukurs
tas pa virsu
apakšā:
mazā glāze kefīrs
mazā glāze cukurs
1 ar pusi mazā glāze milti
pus mazā glāze manna
3 olas
vaniļas cukurs
Apakšas sastāvdaļas samaisa kopā. Visas. Lej pannā. Es pannu parasti iesmērēju ar sviestu un izkaisu mannu. Lai pēc tam vieglāk dabūt to maizi laukā. Bumbierus nomizo, sagriež. Pieliku klāt maltās dzērvenes, jo bija aizdomas, ka citādāk būs par saldu, un puscitrona sulu piespiedu. Visu šo labumu pa virsu apakšai. Un pārlej ar saldo krējumu. Un cep. aptuveni 40 minūtes 180-200 grādos. Un tas viss tādai nelielai pannai nelielai kompānijai. Garšīgi.
