tāpēc, paldies baznīcas ielas namapsaimniekotājam, kurš renātei, veltai un kasparam 'nogriezis' silto ūdeni. jo viņi nāk pie mums uz dušu.
brokastojām gan tik ap diensvidu, jo tā sestdienām piestāv. pirms tam biju aizstaigājusies līdz matīsielas tirgum. un tirgus ir kas neatkārtojams. ģimenes sievietes ar savām iepirkumsomām, nekrāsojušās, pat varbūt nedaudz sabozušās, apstaigā tantukus, kuras nebeidz vien klāstīt 'viss tik garšīgs, tik garšīgs'.
tad nu arī es iepirku, ko nu kārojās - brūklenes, rukolu [latviski - eruku], mājas sieru [to, kas iepretim straupes piena stendam], lielu bunti bazilika, valriekstus, sieru un ko tik vēl ne.
brokastīs piedāvāju salātus. parastos pienlapu ar rukolu, uz pannas apceptu vistas fileju, mājas siera gabaliņiem. pārlietus ar ķirbjsēklu eļļu un apbārstītus ar lobītām saulspuķu sēklām.
baznīcsielas delegācija atnesa gardu 'fazendas' pašcepto maizi, kura bija kā lielisks papildinājums mūsu vienkāršajam dušrītam.
tā kā biju iegādājusi arī brūklenes un ledusskapī stāvēja lauku olu lādīte, gribējās uztaisīt arī nelielu ātro kūku.
tā tad skatāma pie nākamā ieraksta.
veltai aiz muguras lietuviešu 'kokkūka'. kalvis kā reiz bija lietuvā un atveda nostaļģijas piepildīts par bērnību. es tādu nekad nebiju ēdusi. un garšoja pēc vienkārša cepuma, bet tā jau nebij ne vainas.
ps ja nu ir ērti un vēlēšanās - maltīte dzīvo arī sejasgrāmatā [facebook] maltīte_facebook
tu ieliki bildi ar manu gumijas pirkstu, Inčul:*
ReplyDelete