sacepiens ar plūmēm

šoreiz nudien tā bija. nekas speciāli iegādāts vai sarūpēts. kas nu bija mājās - to arī izmantoju. varbūt desmit vakarā nav tas labākais laiks šādam te gardumam, bet nu - kā kalvis saka:'dzīvojam vienreiz'. un to visu var pēc tam nākamajā rītā noskriet nost ..)


jau todien, kad taisīju ābolus mīklā, pamanījos, ka paliek viena dzeltenā tešlas plāksne pāri. kalvis no mamms dārza bij' atvedis arī plūmes, kuras jau gandrīz bija noskatījušas neciešamās drozofilas. un valrieksti...valrieksti ir labi. senie grieķi nabadzīgajiem neesot ļāvuši tos ēst, jo baidījās, ka nesāk par daudz domāt - jo nu, viņi bija stingri pārliecināti, ka  valrieksti vairo gudrību. tad nu ēdīsim tos valriekstus visur un vienmēr, khekhe.

plūmju sacepiens ar valriekstu un brūnā cukura glazūrā.


1 plāksne dzeltenās tešlas [vai vairāk]
kādas 9-10 plūmes
brūnais cukurs
kanēlis
valrieksti

uzreiz varu teikt, ka plūmju vietā var būt arī āboli vai bumbieri vai nu, kas nu liekas, ka varētu te iederēties. tā kā es atradu aukstumskapī plūmes un kalvis ļāva tās izmantot - es arī īpaši netielējos.


ļauj mīklai atlaisties. un to nedaudz izrullē. ja nu tomēr gadās tā, ka atrodas vairāk plāksnes - protams, taisa ar vairāk ..)

pa virsu saliek šķēlītēs sagrieztas plūmes.

diezgan bagātīgi sakaisa ar brūno cukuru, pārbirdina arī valriekstus un vēl kanēli.

un liek kādos 200 grādos, uz kādām 15-20 minūtēm - nu, kad redz, ka cukurs jau gana sakaramelizējies.
ņem laukā un ļauj pavisam nedaudz atdzist - lai vismaz nedaudz tas viss sastingst.


mājinieki atzina par pavisam pavisam labu.
bija jau arī ..)