Monday, 27 September 2010

labrīt, rīga

svētdienas rītā pamostoties, es uzreiz sapratu, ka šis būs pankūku rīts. nevarētu gan teikt, ka tā būtu bijusi kāda izsena rozentālu ģimenes tradīcija vai nepārvarama kāre uz pankūkām, bet - no sajūtām neaizbēgsi.

nekādu speciālu triku pankūkreceptei nav. vismaz man tā šķiet. ilze, kura ciemojās no tepat blakusesošās kaimiņpilsētas londonas, gan atzinās, ka man 'tās neesot nekādas pankūkas, bet gan mazas biskvītkūkas'. 

viss slēpjas tajā, ka olas baltumu atdala no dzeltenuma un abus atsevišķi sakuļ. kuļot dzeltenumu, pielieku tam vienmēr arī vaniļas cukuru. baltuma stingrās putas iecilā dzeltenumu masā, kurai pievienots arī piens, milti un cepamais pulveris. lai pankūkas būtu mazāk garlaicīgas - garšvielu lādē atradu valriekstus.
es jau to jūtu pati - drīz varētu sākt šķist, ka mani valriekstu krājumi ir neizsmeļami vai arī es esmu šausmīg noticējusi grieķiem un tam, ka tie valrieksti vairos manu gudrību. bet ne gluži.
tās pat bija tik labas, ka atļāvos modināt vienmēr guļošo aneti. un viņa nemaz tik ļoti neizrādīja savu neapmierinātību par iejaukšanos ziemas miegā.
vislabāk pankūkas apēdās ar pašgatavotu aprikožzapti un plombīra saldējumu.
lāābrīt, rīga.

Wednesday, 22 September 2010

Džeimija vista




Kādā vakarā, klīstot pa tīmekli, uzgājām Jamie Oliver does Tv sērijas. Pirmajā no tām viņš viesojās Marakešā, no kuras arī ir šī recepte.
Jāsaka uzreiz- tā vista bij lieliska- mēs [Alise un Ģirts] līdz šim tik gardu nebijām ēduši :)
Tad par visu pēc kārtas.


Iepirkumu saraksts:
Vista [jebkuras daļas, bet ne vesala] - mums bija 2 kājiņas un 3 šķiņķīši
Koriandra sēklas, maltas - 1 tējk. ar kaudzi
Ingvera pulveris - 1 tējk. ar kaudzi
Kumīns [grieķu ķimenes] - 1 tējk. strīķēta
Olīvas - [pēc garšas - likām vienu sauju, bet bij par maz]
Sālīti citroni [mums gan Stokmanī nesanāca tādus atrast, ja kāds zin kur šie dabonami, pastāstiet - mēs šoreiz izlīdzējāmies norīvējot vienam svaigam citronam miziņu] - 1-2
Safrāns [ar' iztikām bez, bet nākrošreiz ņemsim :)] - šķipsna
Fenhelis - 1
Sīpols - 2
Ķiploks - 4 daiviņas
Olīveļļa
Sāls
Pipari


Daudz jaunu garšu- tas bija pirmais iemesls, kāpēc gribējās ko šādu pagatavot.
Tad nu pie lietas!


Olīveļļā iejauc koriandru, ingveru, kumīnu, sāli un piparus- to iesmērē vistā un atstāj uz pāris stundām iemarinēties. [Mēs bijām ļoti izsalkuši, tāpēc cepām uzreiz.]
Katliņā apcep sīpolus. Tad apcep/apbrūnina vistu . Pievieno rupji sagrieztu ķiploku, fenheli [8 daļās], citronus, olīvas, safrānu. Pielej ap 400/500ml ūdens, liek vāku virsū un sautē 1,5h. Tik vajag pieskatīt, lai galīgi ūdenīts neizsautējas un viss nepiedeg :)


Ēd kopā ar kuskusu.


Dikti vienkārši un šķiet, ka te nu dien var improvizēt ar dažādām piedevām. Un pats foršākais ir tas, ka šis ir viena katliņa ēdiens. Nav jāsmērē kaudze ar pannām. Visu sakapā, samet kaliņā un pacietīgi gaida to pusotru stundu, elpojot garšīgu gaisu.
Labu apetīti ;)

Tuesday, 21 September 2010

Burkānu kēkss

Un kā turpinājums manai rosīgajai pirmspudienai - burkānu kēkss. Jāteic gan, ka Burkānu kūka ir māsas Lienes meistarstiķis, bet viņa slinko un neko MALTĪTEI nepiedāvā.. :) Mans gatavotais kēkss gan nav pēc `Lienes` receptes. Mamma kādā krievu avīzē uzgāja šī kēksa recepti. Tad nu provēju.

4 lieli vai 6 ne tik lieli burkāni
1 ola
1/2 glāze eļļas
1/2 glāze cukura

2-2 ar1/2 glāzes miltu
1 t/k cepamais pulveris citrons
mandeles

1 ē/k šķidra medus



Burkānus sarīvē (avīzē bija teikts uz rupjas rīves, es rīvēju uz smalkas, jo man tā gribējās), pievieno cukuru. Samaisa, lai sāk suloties. Pielej eļļu, pieliek cepamo pulveri, olu, miltus. Sasmalcinātas mandeles. Es liku arī žāvētas aprikozes, bet tās verēja arī nebūt.



Cepu 200-220 grādu temperatūrā aptuvei 45 minūtes. Un tad, kad brūns jau kļūst (pēc pusstundas apmēram), apsmērā ar medu un turpina cept tās 10-15 minūtes. Un tad, kad izņēmu no krāsns, vēlreiz apsmērēju ar medu. Baigi smuki izskatās.. tāds kārdinošs. Sagriezt krietni vieglāk ir aukstu.

Pildītās paprikas

Ļoti rosīga pirmspusdiena. Pusdienām gatavoju rudenīgu ēdienu - pildītas paprikas. Kamēr vēl tirgū ir dabonami zaļumi, lieku tos gandrīz visur, tamdēļ arī te gaļa tika atsvaidzināta ar pamatīgu zaļumu bunti. Bet zinu, ka garšvielas un zaļumi ir garšas un gaumes lieta, tos nu katrs pats - kā grib un sanāk. Pārējais viss - sastāvdaļas un process - diezgan tradicionāls, bet tā ka MALTĪTEI pildītās paprikas neviens vēl nebija piedāvājis, ieskats manās šīsdienas pusdienās.

Maltā gaļa 700 - 800 grami
Paprikas 7 normāla izmēra
Sīpols
Ķiploka daiviņas
Rīsi
Zaļumi
Sāls
Pipari



Apzeltināju uz pannas sīpolus. Pievienoju maltajai gaļai (man patīk jauktā - cūka+liellops). Tāpat sasmalcinātu ķiploku un zaļumus. Sāli, piparus un pārējās garšvielas - to nu gan - pēc sajūtām un vajadzības. Un vēl nedaudz (sauju) aptuveni 7 minūtes pavārītu rīsu. Droši vien var arī nelikt, bet tā nu iegājies..
Un sapilda to visu iztīrītās paprikās.


Cepurītes virsū, cepamtraukā un plītī iekšā. Ak jā, traukā ielēju ūdeni - nu apmēram trešdaļpaprikas augstumā. Un pieliku ūdenim mazliet garšvielas. Liku vāku, lai neapdeg. Cepu aptuveni 1 stundu 180 grādu temperatūrā. Sanāca garšīgi.. kā vienmēr..



Friday, 17 September 2010

Launagam. Sviesta pupiņas.

Darbdienas pēcpusdiena. Launaga laiks. Ideju nav daudz. Jēkabs grib ēst. Vecmāmiņa šorīt atnesa nedaudz sviesta pupiņas. Nolēmu paimprovizēt un pagatavot mērcītē....

sviesta pupiņas
sviests
siers (šoreiz man bija Dzintars kausētais.Klasiskais)
mazliet piens

Sviesta pupiņas izvārīju sālsūdenī.
Tad uz pannas izkausētā sviestā. Pacepināju. Piešāvu pienu.. nu pēc sajūtas, ne baigi daudz. Un tad to Dzintara sieru. Mazāku uguni nogriezu, lai paburbuļo pannā. Jo ilgāk viss tur kopā burbuļo, jo pupiņaināka mērcīte. Pienu liku, la mērcīgāk un nav tik stiprs. Un esmu dzirdējusi, ka var likt arī parastu rīvētu sieru. Tā lūk. Jēkabam garšoja. Un man arī, starp citu. Launagam kā reizi.




[bildē izskatās kā makaronu zupa, vai ne? :)]




mammas jaunā brūkleņu kūka

manas ģimenes sievietes ir nepārtrauktos virtuves iekarojumos. pat tik nemitīgos, ka es visos nespēju būt klāt un kur nu vēl tikt visu nogaršot.
tūlīt te pierakstīšu mamms diktētu recepti. ļoti sezonāla - jo brūklenes tirgū tagad pārdod ik uz stūra. un vakardien ciemojoties pie mamms - pie viena ķopša tiku arī es - viņa grib, lai es pati arī šo te recepti drīzumis pamēģinu. tā arī darīšu. tāpēc - droši - piesakās ciemos.




brūkleņkūka.


100 g cepumi
100 g sviests


400 g krējumsiers/biezpiens
75 g cukurs


100 g mandeles sasmalcinātas
2 ēd.k. karotes cukura
1/2 tējk. kanēlis


200 ml saldais krējums
1 pac. vaniļas cukurs
2 pac. putukrējuma biezinātājs


300 g brūklenes
100 ml jāņogu sula/grenadīnsīrups /vai cita skābenā
2 ēd.k. ciete


Cepumus [selgas klasika, piemēram] sasmalcina un izliek kūksformā, kurā izklāts cepampapīrs - jācep nebūs, bet nu lai ir labs pamats. Uzkarsē sviestu - tā, lai tas tā kā jau nedaudz brūninās un pārlej pāri cepumiem un pat nedaudz iemaisa - tā ir kā pirmā kārta kūkai.




Biezpienu vai filadelfijas sieru [vai maskarponi] samaisa ar cukuru un liek uz cepum+sviestkārtas. mamm bij' taisījusi ar biezpienu [kas ir arī ekonomiskāks variants, starp citu]un bija pat ļoti labi - man liekas, ka pat drīzāk jāizvēlas biezpiens, jā. to izberž caur sietiņu - pievieno cukuru un liek virsū uz cepumkārtas. un jau atkal liek darinājumu aukstupskapī. 


pa to laiku - saberž mandeles, nu vai sablenderē, lai nav veselas un karamelizē uz pannas kopā ar kanēli.
kad tas izdarīts - uzputo putukrējumu - kas liek cukuru - pieber arī vienu paciņu putukrējuma biezinātāju [nopērkams veikalos pie garšvielām - neslikta lieta, ja negribas, lai putukrējums ātri sakrītas un atsulojas].
jēkabs šņakarējas gar putukrējumu.
tad nu atkal ņem no aukstumskapja laukā kārtu kārtas un liek pa virsu grauzdēto mandeļu kārtu un putukrējumu. kārtējo reizi - liek atpakaļ aukstumskapī. 
miera nav. jādarbojas tālāk.
brūkleņu kārta. sulas daudzumu sadala uz pusēm. vienu pusi sajauc ar 2 ēdamkarotēm cietes - kad izšķaidījies - pielej katliņā arī to. otru pusi lej katliņā un pieber ogas - tās tur apvāra - un veidojas tāds kā ķīsels. to, protams, atdzesē. un kad vēss - liek virsū kūkai kā beidzamo kārtu.


nu un tad jau atkal tam visam vajadzētu iepazīties - respektīvi - liekam pēdējo reizi uz aukstuma nostāvēšanos. 


vislabāk jau šo taisīt iepriekšējā vakarā pirms ēšanas - bet nebūs arī slikti, ja no rīta taisīs un vakarā ēdīs.






ļoti, ļoti laba.

Thursday, 16 September 2010

sacepiens ar plūmēm

šoreiz nudien tā bija. nekas speciāli iegādāts vai sarūpēts. kas nu bija mājās - to arī izmantoju. varbūt desmit vakarā nav tas labākais laiks šādam te gardumam, bet nu - kā kalvis saka:'dzīvojam vienreiz'. un to visu var pēc tam nākamajā rītā noskriet nost ..)


jau todien, kad taisīju ābolus mīklā, pamanījos, ka paliek viena dzeltenā tešlas plāksne pāri. kalvis no mamms dārza bij' atvedis arī plūmes, kuras jau gandrīz bija noskatījušas neciešamās drozofilas. un valrieksti...valrieksti ir labi. senie grieķi nabadzīgajiem neesot ļāvuši tos ēst, jo baidījās, ka nesāk par daudz domāt - jo nu, viņi bija stingri pārliecināti, ka  valrieksti vairo gudrību. tad nu ēdīsim tos valriekstus visur un vienmēr, khekhe.




plūmju sacepiens ar valriekstu un brūnā cukura glazūrā.


1 plāksne dzeltenās tešlas [vai vairāk]
kādas 9-10 plūmes
brūnais cukurs
kanēlis
valrieksti


uzreiz varu teikt, ka plūmju vietā var būt arī āboli vai bumbieri vai nu, kas nu liekas, ka varētu te iederēties. tā kā es atradu aukstumskapī plūmes un kalvis ļāva tās izmantot - es arī īpaši netielējos.


ļauj mīklai atlaisties. un to nedaudz izrullē. ja nu tomēr gadās tā, ka atrodas vairāk plāksnes - protams, taisa ar vairāk ..)
pa virsu saliek šķēlītēs sagrieztas plūmes.


diezgan bagātīgi sakaisa ar brūno cukuru, pārbirdina arī valriekstus un vēl kanēli.


un liek kādos 200 grādos, uz kādām 15-20 minūtēm - nu, kad redz, ka cukurs jau gana sakaramelizējies.
ņem laukā un ļauj pavisam nedaudz atdzist - lai vismaz nedaudz tas viss sastingst.


mājinieki atzina par pavisam pavisam labu.
bija jau arī ..)

Monday, 13 September 2010

valriekstu pesto

jau pagājušajā nedēļā ilze mani virtuāli uzvedināja uz domas par valriekstu pesto.
tā kā sestdienā tirgū to bazilika bunti tādu pamatīgāku biju iegādājusies un pēc botāniskā dārza pastaigas tā vien gribējās kā parosīties - pēc vistas-bazilika zupas tapa arī valriekstu pesto.
šoreiz tas bija tik tāds izmēģinājums - tāpēc proporcijas bija pavisam nelielas.




valriekstu pesto 


100 g baziliks
sauja valriekstu
daiviņa ķiploka
2-3 ēd.k. olīveļļa
sāls, pipari
cietais siers


noplēš no kātiem bazilika lapas un samet blenderī. protams, ja ir piestas - tad tas viss tā organiskāk, bet blenderis arī izlīdz godam.


pieliek daiviņu ķiploka.
valriekstus.





un blenderē kopā.
pēc brīža pielej olīveļļu, pieber nedaudz siera. sāli, piparus - tos pēc garšas. sablenderē kārtīgā putriņā.
un uz sausmaizītes virsū.
šo var taisīt pēc konsistences kādu nu vēlas - tik pats regulē eļļas daudzumu. var uzglabāt kādu laiku arīdzan.

un tādai svētdienas pēcpusdienai ārkārtīgi piestāv billy holiday. nodziedāja mums visu dienu un vakaru.


brūkleņu ātrā kūka

kā jau minēju, sestdien, bez salātiem tapa arī ātrā brūkleņkūka. 
man kaut kā vienmēr veicas, ka tad, kad nepieciešams sakult olas baltumu, varu to likt izdarīt kādai vīrieša rokai. miksera neesamība ir jūtama, bet roku muskulatūra par to diez vai sūdzas.




brūkleņu ātrā kūka


4 olas
cukurs
vaniļas cukurs
brūklenes
rieksti, valrieksti
varētu arī būt āboli vēl


atdala dzeltenumus no baltumiem. dzeltenumus sakuļ ar cukuru, kad sakūlies - iemaisa karoti miltu [man liekas, ka še varētu būt arī manna, ja nu miltus galīgi negribas]. baltumus arī saputo stingrās putās [paldies kasparam]. pieliek arī vaniļas cukuru, ja grib, lai aromātiskāks. iecilā stingri sakulto baltumu dzeltenumā un liek kūkformā. izlīdzina. un pa virsu saliek ogas, iesprauž iekšā riekstus un ko tik vēlās. cep kādu pusstundu apm. 180-200 grādos. nevar arī pārcensties ar ogu daudzumu, jo tad var būt par daudz.





sestdiena virtuvē.

vislabākās brokastis sestdienas rītā laikam ir tās, kuras tu ēd kopā ar labiem, tīriem cilvēkiem. 
tāpēc, paldies baznīcas ielas namapsaimniekotājam, kurš renātei, veltai un kasparam 'nogriezis' silto ūdeni. jo viņi nāk pie mums uz dušu. 


brokastojām gan tik ap diensvidu, jo tā sestdienām piestāv. pirms tam biju aizstaigājusies līdz matīsielas tirgum. un tirgus ir kas neatkārtojams. ģimenes sievietes ar savām iepirkumsomām, nekrāsojušās, pat varbūt nedaudz sabozušās, apstaigā tantukus, kuras nebeidz vien klāstīt 'viss tik garšīgs, tik garšīgs'. 
tad nu arī es iepirku, ko nu kārojās - brūklenes, rukolu [latviski - eruku], mājas sieru [to, kas iepretim straupes piena stendam], lielu bunti bazilika, valriekstus, sieru un ko tik vēl ne. 


brokastīs piedāvāju salātus. parastos pienlapu ar rukolu, uz pannas apceptu vistas fileju, mājas siera gabaliņiem. pārlietus ar ķirbjsēklu eļļu un apbārstītus ar lobītām saulspuķu sēklām.
baznīcsielas delegācija atnesa gardu 'fazendas' pašcepto maizi, kura bija kā lielisks papildinājums mūsu vienkāršajam dušrītam.


tā kā biju iegādājusi arī brūklenes un ledusskapī stāvēja lauku olu lādīte, gribējās uztaisīt arī nelielu ātro kūku.
tā tad skatāma pie nākamā ieraksta.
veltai aiz muguras lietuviešu 'kokkūka'. kalvis kā reiz bija lietuvā un atveda nostaļģijas piepildīts par bērnību. es tādu nekad nebiju ēdusi. un garšoja pēc vienkārša cepuma, bet tā jau nebij ne vainas.


ps ja nu ir ērti un vēlēšanās - maltīte dzīvo arī sejasgrāmatā [facebook] maltīte_facebook

Wednesday, 8 September 2010

kabači ar gaileņu pildījumu

šis ēdiens ir rudens velšu krustojums. ne pārāk sarežģīts, bet ļoti ņammīgs.


vajadzēs:
gailenes
sviestu
kabačus
sieru


vispirms gailenes jāliek cepties sviestiņā un tikmēr jāuzslēdz krāsns  uz 200 grādiem un jāsarīvē siers. Siera veids ir pēc izvēles, bet personīgi iesaku lietot parmas sieru. Tad kad gailenes gandrīz gatavas, pieber sāli un vēl kādu garšvielu, ja sirds kāro. Kad gailenes saceptas un nedaudz atdziest, pa to laiku jānomizo kabača kungs un jāsagriež apmēram 3cm biezos gabalos un ar karoti katrs gabaliņš jāizgrebj, bet tā lai dibens nav caurs.


Tad gailenēm pievieno sieru.
Un cepamo veidni nedaudz iesmērē ar sviestu un nedaudz ielej ūdeni. Tad kabaču kungi jāpilda ar gaileņu siera masu un jāliek cepamtraukā.
Un tad, kad tas izdarīts, liek vāku virsū un sautē krāsnī kādas 30 minūtes, kamēr kabači mīksti.

Thursday, 2 September 2010

citrons acī un kalmāru pasta

kaut kad pagājušajā nedēļā tiku pierunāta uz mazo kalmāru iegādi. šonedēļ tie tika atvesti svaigi. un brieda pavisam netipiskas vakariņas.
galu galā sanāca improvizācija par tēmu - citrons acī un kalmāru pasta.


citrons acī un kalmāru pasta
aptuveni kādi 40 mazie kalmāri [sākumā gribēju rakstīt - kalmāru mazuļi, bet pat man tas izklausījās žēli]
2 nelieli citroni
olīveļļa
3 ķiploka daivas
sāls
pipari
kaltēts stiprais pipars [vai svaigs]
nedaudz sinepes
cukurs

tagliatelle pasta


sākotnēji kalmāri jāizķidā. to dara noplēšot to galu, kur acis, izņemot plastmasīgo spuru, kas gar visu sānu iet un izņemot iekšas. tad sagriezu tos gabaliņos un bļodā iekšā. pieliek kādas 2 ēdamkarotes eļļu, sāli, piespiež pusi citrona, sakapātus ķiplokus, piparus, citas vēlamās garšvielas un visu apviļā, nu tā, lai ir jau nedaudz piedota garša.
liek uz pannas apcepties. kur viņi tā smuki savelkās un lokās un paliek balti. 
tad es uztaisīju mērcīti - kas sastāvēja no divu citronu sulas, olīveļļas, 2 karotēm sinepju, garšvielām, cukura, sāls. citronus spiedu tik sirsnīgi, ka tika arī acī - neteiksim, ka tā būtu no tām lieliskākajām sajūtām. kalvis no blakus istabas arī neatsaucās maniem žēlīgajiem kaucieniem - vārdsakot, tur jau nav ko glābt - vienkārši jāizcieš ..)
nu ja. un tad, kad tā mērcīte samaisījusies viendabīga - liek uz pannas klāt apceptajiem kalmāriem - uzsilda un pannā liek savārīto pastu  - iemaisa un gatavs!