Burkānkūka

Kamēr saldētavā kristalizējas kas šai sezonai piemērotāks kā jāņogu-laima sorbets,

pastāstīšu par kūku, kuras pagatavošana nelauž kaulus, t.i. - vienkārši, ātri un baig'garšīgi.

Burkānkūka, mīlīši.

Darām tā:

3 olas sajauc/ sakuļ ar glāzi cukura, pievieno glāzi eļļas ("glāze" - principā galvenais, lai kūkas tapšanas procesā tā būtu viena un tā pati. saku to tāpēc, ka te vēl vajadzēs "mērīt glāzēs"), tējkaroti sodas, tējkaroti cepamā pulvera, dikti nedaudz maltu krustnagliņu (bet tas tikai tāpēc, ka esam uz "jūs"), tējkaroti ingvera.

Tam visam pievieno 2 glāzes rīvētu burkānu. Ja rīvē uz lielās rīves, kūkā var just to burkānīgumu (mmm, man jau patīk!), bet var arī rīvēt smalki, ej nu sazini.

Un tad tam visam pievieno glāzi riekstu, rozīņveidīgos un sukādes, utt. Es lieku veselus, jo man patīk "uzkost", ko es ēdu, bet var jau arī smalcināt, ej nu sazini.

Tad pievieno 1,5 glāzi miltu, bet mīklai jāsanāk diezgan ļoti pabiezai, var noderēt arī 2 glāzes miltu.

Cep aptuveni 45 min, 180 grādos, kamēr nazis nelīp klāt.

Pēc tam apber ar pūdercukuru un ēd visādi - karstu ar saldējumu vai atdzisušu tāpat.

Starp citu, tagad nerauciet degunu, bet līdzvērtīgs rezultāts man sanāk arī ar ķirbjiem, kad rudenī tos nav vairs kur likt. Un tie, kas neēd ķirbjus, nemaz nenojauš, kas kūkā patiesībā slēpjas :)

Un tad lai labi visiem viss garšo!