Grillēti kalmārmazuļi

Man ļoti, ļoti garšo visādi jūras mošķi un beidzot pirmo reizi izmēģināju grillēt mazos kalmārus (baby squid). Pamatā Jamie Oliver recepte.

1kg kalmāru

1 tējkarote fenheļa sēklu

jūras sāls

pipari

rīvēta miziņa un sula no 2 citroniem

ķiploki

olīveļļa

2 čili

svaiga piparmētra

Paredzēts gatavot uz grila, bet plīts un karsta panna arī būs labi.

Iekurina grilu. Kalmārus iztīra, izgriež to vietu, kur acis un no ķermenīša izvelk spuru, kas atgādina plastmasas gabalu.

Piestā saberž fenheļa sēklas, pievieno saspiestus ķiplokus, sāli, piparus un ar šito masu sagaršvielo kalmārus. Kalmāra ķermeņus pirms tam var iegriezt ar nazi - kā desu pirms cepšanas ugunskurā.

Liek uz grila. Mums tieši šajā brīdī sākās balta lietusgāze, tādēļ sanāca eksperimentēt ar gatavošanu uz grila telpās. Man patika :)

Grilē pāris minūtes no abām pusēm līdz tie kļūst balti.

Bļodiņā sajauc citronu sulu ar rīvētu miziņu, olīveļļu (3x vairāk kā citronsula), čilli, sasmalcinātu piparmētru, sāli un pipariem. To visu pārlej gatavajiem kalmāriem.

Klāt čabata un salāti.

Brīnišķīgas vakariņas..)

cukini salāti ar pistācijām

šie ir svaigākie šīs vasaras salāti. kaut ko tik vienkāršu un tanī pat laikā gardu 'salātu lauciņā' sen nebij nācies nobaudīt. esmu gatava šos te ēst un ēst. paldies jūls mammai - dagnijai par receptes izcelšanu 'saulītē'.

aj, un turklāt šis, ir 2010.gada 100.ieraksts 'maltītē', priekā!

cukini salāti ar pistācijām

uz kādiem 4 cilvēkiem

2 vidēji lieli cukini

1/2 citrons

olīveļļa

100-150 g lobītu pistāciju [vai vairāk, ja tās garšo]

fetas siers

baziliks

tātad. ir mājās kāds smuks trauks ar dziļāku apakšu vai dziļāks šķīvis. cukini nomazgā un nomizo biezo zaļo mizu. un ar to pašu parocīgo mizotāju, samizo arī visu cukini savā smukajā traukā - sanāk tādas plānas cukini plēksnes, kas klāj visu trauka apakšdaļu.

apslacī tās ar citrona sulu un smaržo visa māja.

tad pārbārsta visu ar fetas sieru, pietiek ar pusi no mazās paciņas, nu...vai var jau nedaudz vairāk arī.

un tad laiks pistācijām. kuras veikalā dažkārt var iepirkt jau lobītas, bet ja ne - tad var pamocīt arī savus pirkstus salobot tās, kas čaulās. tās liek plenderī un sasmalcina - bet tik nesataisa pistācij pulveri - pietiks ar pāris vai vairāk malienem - lai tās vienkārši ir drupačās. pāri pārkaisa saplēstu baziliku un pārslacī ar garšīgu olīveļļu.

nudien superlieliski salāti.

cēzara salāti

ir sācies mans brīvlaiks. atpūšos kā nu varu. ir diezgan laba sajūta, ka no rīta vēl nezini, ko darīsi vakarā un kur būsi.

tā vienu vakaru tapa cēzarsalāti ar andras ieteikto mērci, jo gandrīz viss tiem nepieciešamais bija atrodams mūsu aukstumskapī.

cēzarsalāti.

iceberg salāts

1-2 vistas filejas

grauzdiņi

mērce

2 daivas ķiploka

pussīpols sarkanais
anšovi

eļļa

pipari

olas dzeltenums

zilais siers

piens

visa sāls cēzarsalātos ir mērcē. un šī te ir ļoti garda un gana kreptīga. visu sablenderē un pagaršo - ja liekas, ka par maz stipruma - pieliek vēl ķiploku vai piparus. 

uz šķīvja uzliek salātus, pāri tam uz pannas apceptus vistas filejas gabaliņus, grauzdiņus un mērci. ļoti gardi un vienmēr gribas vēl.

ps

nesen iegādājos pati savu pirmo blenderi - nav brīnums, ka visā, ko šobrīd gatavoju, tas tiek likts lietā vietā un nevietā ..)

zemeņu-zilā siera salāti

salāti, kurus vēl var paspēt nobaudīt un sevi palutināt. pēdējās zemenes esot tās saldākās. šie bija arī 'rozentāla' pirmajā ēdienkartē. un garšoja ne tikai man.

zemeņu-zilā siera salāti.

galviņa iceberg salāta

eruka [jeb rukola]

zemenes

zilais siers

ciedru rieksti

olīveļļa

balzamiko

pipari

citrons

uz šķīvja liek salātus un eruku, pāri arī zemenes, zilo sieru un mērcīti - kas veidojas, sajaucot olīveļļu ar citronu, balzamiko un pipariem.

nav nekādas ļoti lielas bēdas, ja ciedru riekstu nav - bet ja ir - ir ļoti labi.

frappe_aukstā kafija

man, kā pāriecinātai kafijas un tējas nedzerājai, šajā lieliskajā vasarā nav problēmu. dzeru visu to pašu, ko līdz šim. bet ir cilvēki, kuri nav saucami par cilvēkiem, ja nav iedzēruši savu rīta krūzi melnā dzēriena.

te nu būs vasaras variants. gan jau ka visiem sen jau zināmais.

un tomēr.

frappe

2 karotes šķīstošā kafija

2 karotes cukura

piens 

ledus

blenderis

viss vienkāršāk par vienkāršu.

kafiju un cukuru un pavisam nedaudz piena ar blenderi saputina smukās brūnās putiņās - tad liek pienu un to visu vēl paputina. kamēr ir vēlamā konsistence.

pašās beigās var arī ledu pielikt. un pamēģināt arī ar kanēli.

pat man garšo.

ps 

ar blenderi prātīgi!

rozentāls

jau kādu laiku manī mitinājās ideja par to, ka 'maltīte' jāvirza tālākā gultnē. un tā, kādu vakariņu laikā, pie manis, puspajokam izdomājām, ka man jāver vaļā restorāns. 

un te nu tas ir - underground restorāns 'rozentāls'.

ēdienkartē piedāvājām sagaidīšanas uzkodu - banānus šķiņķī vai bez tā; zemeņu-zilā siera salātus; gaspačo ar īpašo kakao mērci; un bezē biskvītu ar saldējumu un ogām. un vīnu, sarunas, vīnu, vīnu, vīnu. tie, kas palika visilgāk tika pārsteigti arī ar vakariņu daļu - šņakarēšanās.

vakars izdevās ārkārtīg lielisks. bet satraukusies pirms tam biju ļoti.

paldies visiem 'rozentāla' apmeklētājiem, neatkārtojamajai andrai un burvīgajai anetei.

par nākošo 'rozentālu' - sekojiet līdz informācijai.

Burkānkūka

Kamēr saldētavā kristalizējas kas šai sezonai piemērotāks kā jāņogu-laima sorbets,

pastāstīšu par kūku, kuras pagatavošana nelauž kaulus, t.i. - vienkārši, ātri un baig'garšīgi.

Burkānkūka, mīlīši.

Darām tā:

3 olas sajauc/ sakuļ ar glāzi cukura, pievieno glāzi eļļas ("glāze" - principā galvenais, lai kūkas tapšanas procesā tā būtu viena un tā pati. saku to tāpēc, ka te vēl vajadzēs "mērīt glāzēs"), tējkaroti sodas, tējkaroti cepamā pulvera, dikti nedaudz maltu krustnagliņu (bet tas tikai tāpēc, ka esam uz "jūs"), tējkaroti ingvera.

Tam visam pievieno 2 glāzes rīvētu burkānu. Ja rīvē uz lielās rīves, kūkā var just to burkānīgumu (mmm, man jau patīk!), bet var arī rīvēt smalki, ej nu sazini.

Un tad tam visam pievieno glāzi riekstu, rozīņveidīgos un sukādes, utt. Es lieku veselus, jo man patīk "uzkost", ko es ēdu, bet var jau arī smalcināt, ej nu sazini.

Tad pievieno 1,5 glāzi miltu, bet mīklai jāsanāk diezgan ļoti pabiezai, var noderēt arī 2 glāzes miltu.

Cep aptuveni 45 min, 180 grādos, kamēr nazis nelīp klāt.

Pēc tam apber ar pūdercukuru un ēd visādi - karstu ar saldējumu vai atdzisušu tāpat.

Starp citu, tagad nerauciet degunu, bet līdzvērtīgs rezultāts man sanāk arī ar ķirbjiem, kad rudenī tos nav vairs kur likt. Un tie, kas neēd ķirbjus, nemaz nenojauš, kas kūkā patiesībā slēpjas :)

Un tad lai labi visiem viss garšo!

melleņu siera kūka

man šodien paliek divdesmit pieci gadi. lielisks vecums. un jūtos es arī ļoti labi. viss darbgalds puķēs un lilija smaržo ārkārtīg spēcīgi. 

reiz jau minēju, ka mēs te darbā visi tādi pie tās plīts kā piesieti un patīk jau arī, tad nu še vairs i nevaru iedomāties atnest 'cielaviņu' vai 'tuneli'. nuūū, vienīgi - ja tas pašas cepts. tad nu laicīgi jau biju izdomājusi - ka cepšu melleņu siera kūku.

melleņu siera kūka

pamatam

100 g mandeles

120 g sviests

150 g milti

50 g cukurs

virsū

200 g krējumsiers

100 g baltā šokolāde

100 ml salds krējums

20 g cukurs

2 tējkarotes vaniļas cukurs

2 tējkarotes želatīns

un protams, protams - mellenes

kādi 500 ml. bet es pat visas virsū nesabēru - jāskatās pēc vajadzības.

pamatu jau izcepu iepriekšējā vakarā, jo tam tāpat jāatdziest un lai nav lieki jāgaida. to dabū gatavu tā te. bļodā nedaudz sagrieztu ieliek sviestu, cukuru - un visu nedaudz kopā tā kā samīca. es to darīju ar koka karoti un labāk nevar vēlēties. pieliek pusi miltu un vēl iemaisa. tad mandeles, kuras sagriezu katru apmēram trīs daļās, citu smalkāk, bet pārcensties nav nepieciešamības, jo ļoti gardi arī, kad ir lielos gabalos. pievieno atlikušos miltus un visas mandeles. nu jau var iejaukties arī 'zelta rokas' un samīcīt visu masu ar labām domām. kad tas veiksmīgi izdarīts - mīklas bumbu liek pārtikas plēvē un uz kādu pusstundu aukstumskapī. Kad tā ir atdzisusi, formā to "izmīca" pa visu formu, ar pavisam nelielām maliņām. Var lietot cepamo papīru apakšā vai ieziest formu ar sviestu. Kad mīkla vienmērīgi izlīdzināta, liek to uzkarsētā cepeškrāsnī 180 grādos, aptuveni uz 20-30 minūtēm. Ap to laiku - novērtē to, vai ir pacepusies un viegli brūnīga. 

Siermasa top šitā. sākotnēji, paņēmu želantīnu - 2 tējkarotes un ieliku to krūzītē, kur pieliku 6 tējkarotes un ūdens un izmaisīju. tā tur, lai pabriest. tad ņem krēmsieru, piemēram, mascarponi, bet domāju, ka var ņemt arī filadelfiju-klasisko un ieliek to tādā normāla izmēra bļodā, piejaucot klāt cukuru un vaniļas cukuru. pa starpai vēl paspēj arī ūdenspeldē izkausēt balto šokolādi. balto šokolādi mazuliet padzesē un liek pie mascarpones. seko tālākā darbība ar želantīnu - to tajā pašā ūdens peldē ar visu krūzīti liek - lai želantīns izkustu. un tad vieglām, maisošām kustībām siermasā iekšā. tad vēl uzputo putukrējumu un iemaisa siermasā. 

kad kūkas pamatne ir pavisam atdzisusi - siermasu liek pāri un pārber ar mellenēm. var nemēģināt speciāli saspiest tās visā masā, bet gan tā viegli pārbērt.
nu ja - un ne mazāk svarīgi - ļaut tam visam vēl kādu laiku pastāvēt ledusskapī.

ir supergardi.

tiešām.

upeņu sorberts

jau kādu laiku gribēju uztaisīt sorbertu, bet no tā mani atturēja saldējamās mašīnas neesamība. beidzot tā nu sanāca, ka man bija jāpašķirstās pa pagājušā gada 'garšīgs' numuriem, jo māsai lienei vajadzēja atsaukt atmiņā lielās pannas paeljas pagatavošanas secību [helēnai sestdien paliek 3 gadi un mums briest dārza ballīte]. tur pat, tajā jūlija numurā, uz vāka arī gozējas melleņu sorberts. šausmīgi kārdinošs un recepte arī gana vienkārša, tāpēc nolēmu, ka mēģināšu. vakar 'fazendas' mini tirdziņā gan mellenes jau bija beigušās, tāpēc ņēmu upenes, kurās miljōōōns vitamīnu un man jau liekas, ka garša ir lieliska. turklāt, var jau mēģināt ar jebkurām ogām, man šķiet.

upeņu sorberts

600 g upenes bez kātiņiem un kur nu vēl lapām

140 g cukurs [bet var arī mazāk]

1 apelsīns

ūdens

un kādas 30 minūtes

upenes attīra un ieliek katliņā. turpat arī pierīvē apelsīna miziņu, bet ne visu un piespiež visa apelsīna sulu. 

pievieno vēl kādas pāris karotes ūdens un cukuru. visu uzkarsē un es bišku arī pavārīju. tad nedaudz atdzesē un sablenderē. tā kā manā īpašumā vēl nav blendera, izmantoju ābolu daiviņsadalītāju un masu kārtīgi samīcīju. 

man nav arī normāla sietiņa [šodien apsolos šo labot], tāpēc atstāju ar visām miziņām. bet liekas, ka labāk būtu bijis bez - tā kā, ja ir iespēja izlaiž gardo masu caur sietiņu. 

tad to visu atdzesē kādu brīdi ledusskapī un sakuļ - vai nu ar roku vai mikseri [kura, par nožēlu, man arī vēl nav].

liek lēzenā traukā un saldētavā. lēzenā tamdēļ, lai ātrāks efekts. ik pa kādām 30 minūtēm apmaisa, lai sorberts ir viendabīgāks. 

es gan varu teikt, ka tāds paties sorbertīgs man viņš bija tik pēc visas nakts. naktī vēl tik likās, ka tik tāda auksta zapte vien būs un nekas man neizdosies. bet nekā - rīts sākās ar upeņu sorbertu pie atvērta loga.

ieteikums:

bez sorberta, šajā karstumā, lūdzu, uzņemiet daudz ūdens ..)

meža zupa

vasaras visgardāko zupu pagatavoja mana māmiņa jāņu dienā.
bija pirmās gailenes un saldētavā tika atrasts brieža kauliņš no kā tika pagatavots buljons.novārījumam pievieno mellos piparus,lauru lapas, ķiploku,sīpolu.
tam pievienoja burkānus, kartupeļus un pēc tam gailenes,kuras nevajag mazgāt, bet tikai notīrīt ar lupatiņu. visbeidzot pievieno garšvielas-sāli,piparus un pirms pasniegšanas bagātīgi pievieno jaunos zaļumus- dilles,lokus,timiānu vai majorānu un saldo krējumu.
neaizmirstami garda.

gvakamole

mums ar meitenēm bija mexico tematikas vakariņas un ja tu domā meksika,tu domā avakado biezenis jeb gvakamole.pamatmērce visam- načo, burito utt. ar avakādo daži arī ieeļo cepampannu.
tātad. vajadzēs šīs lietas:

2 gatavi avakado gatavi avakado ir tie,kam viegli nāk nost kātiņš, paskrubiniet veikalā. un to es uzzināju youtuba how to video par gvakamoli.noderīgi. avakado samiici ar roku vai piestu vai ko tādu, bet nu biezenītī. lai avakado biezenis nepaliktu brūns var izmantot: laima sulu,vai ja negrib skābu mērci- avakado kauliņu- to vienkārši iebāž masā.
vidēja lieluma sakranais sīpols sakapā
1 ņammīgs tomāts to sasmalcini, lieliski ja noņem arī mizu
2 ēdamkarotes sasmalcinātus zaļumus orģināli svaigas koreandra lapas, bet labi ir arī pētersīļi
pāris jalapeno piparus vai kādus čilli pipariņus vai parasto papriku smalki sakapātu
sāli,piparus,ķiplokus un citas garšvielas pēc garšas. var pievienot arī nedaudz skābā krējuma.

labās auzu pārslu pankūciņas

pankūku lācīši, šis jums ļoti patiks.
kādu laiku jeb precīzāk kopš bernības esmu distancējusies no biezajām pankūkām, jo tās man asociējās ar eļļā peldošu mīklu,kas pēc tam pārvēršas par eļļas švammīti. bet šīs pankūkas maina visu. jā,esmu pat pārliecināta,ka šīs pankūkas spētu mainīt pasauli,ja tās tiktu uzaicinātas uz īsto vietu īstajā laikā. vai nonāktu tur pašas...
lai nu kā.

ir tā,ka tev vajadzēs:
2 krūzītes miltus ( šajā momentā nemulstiet un nesatraucaties, galvenais ir paņemt jebkādu ikdienas lietošanas krūzi jeb kapejas grāpīti un ar to arī mērīt visas sastāvdaļas. pa lielam šurpu vai turpu-galvenais,kā jau mēs zinām- ir labas un precīzas attiecības)
2 krūzītes neātri vārāmās, lielās auzu pārsas
1/2 ēdamkarotes kanēļa (jāatdzīst ka ar kanēļa garšu gatavojot šīs pankūkas notiek kaut kas maģisks un tas garšo ne pēc kaņēļa, bet ne sliktāk,tieši otrādi- ļoti ļoti labi, tāpēc arī tie ,kas kanēli ne visai, pielieciet gan)
1 ēdamkarote cepamā pulvera(ak jā-ja es saku ēdamkarote es domāju bez kaudzītes, kā ezeriņš. un cepamais pulveris arī plānās pankūkas padara jo labākas )
3 olas
2 krūzītes piena
ā un vēl puskrūzīte brūnā cukura. un tieši brūnā,jo tā karamelizētā garšiņa...
un 1/4 krūzītes eļļas. olīv vai latvijas olīv-rapšu.

un tad visu sajauc un ļauj mazliet auzu pārslām uzbriest, tikmēr sameklē visiemīļotāko cepammpannu,uzlej eļļiņu un kārtīgi sakarsē.vēlāk uguni labāk likt vidēju.
un sāk cept.
griež uz otru pusi kad pankūka uzpūš pāris burbulīšus, jo malas tik ātri brūnas nepaliks. un katru pusīti labāk ir apcept mazliet un vairākas reizes nekā pārcept vidū mīklu atstājot negatavu, tāpēc, sagaidi kad mīkla uzmetīs pāris burbuļus un griez otrādi un tad pēc brītiņa atkal otrādi un ņem nost.
pasniegt ar ko sirds kāro.
bet iesaku: kļavu sīrpu un sviestu.
vai kā mums- ar plombīra saldējumu un zemenēm.

vakariņām pietika četriem lieliem ēdājiem un palika pāri brokastīm,bet ja ne brokastīm,tad šīs pankūkas ir ļoti labi saldējamas nākamajām paaudzēm vai vismaz priekšdienām āšai maltītes sagatavošanai

lai labi garšo

tomāti+sēnes pastai

vakar vakarā mūsmājās uz dzīvošanu ieradās kalvis un ciemos atnāca līga. uz veikalu iet nebija vēlēšanās, bet kaut ko uztaisīt gan. tad nu ņēmu to, kas bija mājās. brīva improvizācija, kas rezultējās tiešām gardā mērcē.

tomāti+sēnes pastai

3 tomāti

marinētas sēnes eļļā

siers

olīvas

tagliatelle makaronu ligzdas

uzsilda pannu un liek apcepināties tomātšķēlītes, kuras pajuks līdz nepazīšanai, bet no tā nav jābaidās. liek klāt eļļā marinētās sēnītes [kuras, starp citu, ir diezgan superlieliskas  un veikalos nemaz tā nav nopērkamas, bet ja nu ir lielāka interese - pie anetes noskaidrošu ražotāju - trīs sēņu maisījums, "vitalconserve", 3 l burka], kuras nedaudz smalkāk sagrieztas. tur pat pannā piegriež klāt sieru - man ledusskapī jau kādu laiku neskarts stāvēja minhauzena cietais. un jau uz beigām - pieliek arī olīvas. šķiet, ka mellās arī būtu pašā laikā, bet mēs atradām tikai zaļās.

līgai garšoja.

maize un brīvdienas

vakar pēc ilgiem laikiem izcepu maizi. iecienītāko - ar ķirbju sēklām. 

jā, man ir maizes cepšanas krāsniņa, kuru iegādājos jau pasen. maize tur sanāk garda, māja smaržo un piedevas iespējamas visdažādākās. man pašai garšo arī siera-diļļu-ķiploku un apelsīna maizes. aparātā var pagatavot arī lielisku picas mīklu un pat džemu [to gan pati vēl neesmu mēģinājusi].

nu ja. maizei bonusā tika pagatavoti arī klasiskie krabju salāti, kas nu jau, šķiet, teju ikviena latvieša virtuvē tuvojas rosola godam.

un vēl iedvesmai.

gribēju padalīties ar skaistu groziņ dekorefektu. sestdien biju ārkārtīgi skaistās kāzās. un tur pie uzkodām atradu groziņus ar siera salātiem, kur katrs bija izdaiļots ar rudzupuķes ziediņu. garšai ne vainas. un skaisti.

saldajā tika pasniegts zemeņkrēms, kas sapildīts apelsīnu pusītēs - eko trauki ..)

lavaša trubiņas

pavisam vienkāršas brokastis - ņemam armēņu lavašu, tomātus, dilles un mozarella sieru. (runā, ka ar žāvētu vistu arī esot lieliski)


lavašu sagriež pa vīlēm, pārējo sagriež nelielos gabaliņos, sajauc kopā, pasāla, sapiparo un iekaisa baziliku.



kārto uz lavaša gar apakšējo malu un sarullē trubiņā.



tad uz sakarsētas , ietaukotas pannas apcep no 3 vai 4 pusēm. galvenais likt uz pannas ar to vietu, kur ir lavaša mala, jo tad tā vieta apcepas un trubiņa neritinās vaļā.

labi garšo ar krējumu, domājams tikpat labi būtu arī ar pesto vai svaigu avakādo mērci.
labu apetīti!