Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.
Tātad vajadzīgs:
2-3 sīpoli
6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)
maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)
tomātu pasta
olīveļļa
svaigs baziliks
parmezāna vai tamlīdzīgs siers
Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.
Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.
Buon appetito!
paldies, elīn, par pārrobežu maltīti ..)
ReplyDeletelieliski, kaa no importa eedienu graamataam..
ReplyDeleteThis comment has been removed by the author.
ReplyDeleteŠobrīd mana mīļākā zupa.. izdodas lieliski :) Paldies par recepti!
ReplyDelete