siera cepumi

lāābrīt, cepumi. 

Piektdienas vakarā viesojos kādā antonijas ielas virtuvē, kuras saimniece regulāri iegādā Ievas virtuves izdevumu. es ne reizi pirms tam to nebiju šķirstījusi, bet jā, tur var atrast ne vienu vien lietu, kuru varētu gribēties nogaršot. un turpat uzdūros arī siera cepumu pamatreceptei. viss tik viegli, ka nodomāju, ka nākamrīt šie noteikti jāpamēģina.

siera cepumi

100 g siers

100 g sviests

šķipsna sāls

milti
un piedevas

sarīvē sieru, pievieno tam vēsu, sagraizītu sviestu, šķipsnu sāls un miltus. tā kā man šis bija jaunums un siera cepumus līdz šim nebiju cepusi, sadalīju mīklu divās daļās un katrai pievienoju savu piedevu. var tikai minēt kas tās bija. ak, jā - baziliks un šampinjoni. nē, nu tiešām, joprojām - mani sauc ines un man ir problēma.

nu ja. kad mīkla iemīcīta un papildpiedevas arī - katru pikuci ietin pārtikas plēvē un ieliek uz brīdi aukstumskapī.

sākotnēji kaut kā nošāvu greizi un miltu bija par maz - kā rezultātā tapa plānās sier-sviesta uzkodas. 

[uzskatāmi redzamais neizdevies un izdevies siera cepums. visa vaina miltos]

tad nu bija skaidrs, ka otram pikucim miltus vajag vēl vairāk - ko es veiksmīgi varēju izdarīt - iemīcot tos pēc pikuča izņemšanas no aukstumkapja. laikam jau ka atslēga ir tajā, ka lai arī mīkla tāpat līp pie rokām, likt miltus tik daudz, lai tas notiek maksimāli maz. bet man jau liekas, ka nedrīkst pārcensties, jo citād sanāks miltu cepumi.

centos taisīt pusmēnešus - klasisko siera cepumu formu, bet pēc 5 minūšu esības plītī, tie izskatījās pēc kukurūzas nūjiņām

nu tā.

un man ļoti patika, ka tiem cepumiem iekšā slēpās bazilika gabaliņi. es tur neko nevaru padarīt.

lab' apetīt!