sezama vista

kad tomātu zupas recepte tika atkosta, pienāca laiks arī kraukšķīgajai medus vistai, kāda tikusi baudīta arī tajā pašā gan bei.

sezama vista

400 g vistas fileja

1/2 vistas buljona kubiņš

sāls, eļļa, baltie pipari, cukurs, vīns

milti

cepampulveris

ola

kartupeļu ciete

sāls

eļļa

medus

cukurs

sāls

tomātu mērce

vīna etiķis

pipari

sezama sēklas

sagriež gabaliņos vistu (~400g), saliek marinādē, ko veido no šādām sastāvdaļām : sadrupināts pus vistas buljona kubiks + šķipsna sāls + pustējkarote eļļas + malti baltie pipari + šķipsna cukura + 1 tējkarote ogu liķiera vai vīna (es izmantoju dabīgu dzērveņu liķieri - suvenīru), ieliek ledusskapī uz kādām minūtēm, vēlams pusstundu.

sagatavo šādu mīklu - pusglāze miltu + 1 tējk. cepampulvera + 1 ola + 3 ēd.k. kartupeļu cietes + sāls + 2 ēd.k.eļļas + ~pusglāze ūdens (jāskatās, lai mīkla sanāk bieza skābā krējuma biezumā, nepārāk šķidra).

kad vista samarinējusies, savāra nelielā katliņā kādu puslitru eļļas, bet jāuzmanās ar pareizu temperatūras izvēli, lai eļļa nesāk degt un šausmīgi ārdīties. vistas gabaliņus pamērcē augstākminētajā mīklā (re, tāpēc jābūt mīklai tādai, lai nepielīp par daudz tam gabaliņam un arī, lai nenotek galīgi nost) un pa dažiem liek tajā eļļā vārīties uz kādām 3-4 min, kamēr nedaudz brūnīgi palikuši (ja paliek brūni jau ļoti ātri, tad jāmazina eļļas vārīšanas temperatūra). kad gabaliņus izņem no eļļas, liek uz salvetes nosusināties.

kad vista sacepta, var ķerties klāt medus mērces gatavošanai. sajauc kopā šādas ikdienā kopā neiedomājamas sastāvdaļas - 3 ēd.k medus, 2 ēd.k cukura, sāls, 2 ēd.k kečups, 1 tējk. vīna etiķis, malti baltie pipari. mērci sakarsē dziļā pannā (ideālā variantā - vokpannā), kamēr sāk burbuļot un nedaudz karamelizēties. tad met iekšā vistas gabaliņus, kas mīklas kažociņos. apmaisa, kamēr visa medus mērce ir salipusi ap vistu. tad pārkaisa ar sezama sēklām un sagrieztiem lociņiem. ēd ar rīsiem.

tomātu-vistas zupa ar olu

kādā jaukā piektdienas vakarā, kad spēlēja angļi pret slovēņiem diezgan nejēdzīgu un nebaudāmu futbola spēli, mēs tikāmies smukajā antonijas ielas dzīvokļa 6.stāva virtuvē uz jauku pasēdēšanu un laikietilpīgu gatavošanu. bija nudien jauki. un supergardi.

te pāris receptes no gundas arsenāla.

tomātu-vistas zupa ar olu

šīs zupas recepte tika meklēta alkās pēc 'gan bei' tomātu zupas. šī ir salikta no vairākām receptēm, un garšas ziņā stāv diezgan tuvu 'gan bei' ēstajai zupītei.

2 vistas buljona kubiņi

200 g vistas fileja

4 lieli tomāti [+ tomātu pasta]

cukurs

baltie pipari

sāls

sojas mērce

2 olas

ingvers

kinza [var arī iztikt ..)]

savāra 4 glāzes vistas buljona (droši vien, ka ērtāk būs izlīdzēties ar kubiņbuljonu). pa to laiku viegli apcep ~200g vistu, sagrieztu mazos gabaliņos.
pieliek 4 lielus tomātus (bez mizas) buljonam vai buljonu tomātiem + 1 ēd.k. cukura, maltus baltos piparus, sāli vai sojas mērci pēc garšas. var pielikt arī kādu karoti tomātu pastas, ja tomāti pagadījušies ar mazāk izteiktu garšu.
vāra, vāra, vāra, kādas 20 min, kamēr tomāti sāk jau šķīst ārā. pieliek vistu un pavāra vēl kādas 10 min. ar tiem laikiem vispār jāskatās pēc sajūtām un situācijas.
ja ir vēlme, lai zupa iegūtu nedaudz ķīselīgu konsistenci, pielej 1/2gl ūdens, kam piejauktas 3 tējk. cietes.
tad noņem zupu no uguns un pārāk nekavējoties sakuļ kādā traukā 2 olas, un lēnām lej tās iekšā zupā, ar dakšiņu zupu maisot, lai ola forši sataisās tā kā nākas, tādās stīdziņās.
pieliek zupai nedaudz sarīvēta ingvera, kinzu (ar šito pavisam uzmanīgi, jo ļoti gaumes lieta) un lociņus, un sniedz galdā.

Zemeņ-zvēriņš

ja ārā laiks ir vasarīgi iesilis.un rodas sajūta, ka gribas k.ko garšīgu un atsvaidzinošu... tad atkal laiks improvizācijai.

šoreiz saldens dzeramkoteilis.

un recepte dikten vienkārša.tik nepieciešams blenderis jeb "savedējs".

p.s. bildē kā gribi. vienalga izskatās pēc zemeņ-zvēriņa.

sastāvdaļas:

*zemenes

*piens

*kokosriekstu skaidiņas

*kanēlis

*piparmētras lapiņa

*kondensētais piens vai cukurs

pagatavošana:

"savedēja" traukā ieberam pāris zemenes, kokosriekstu skaidiņas (aptuveni vienas ēdamkarotes daudzumā) un pielejam glāzi vēsa piena.

pēcāk pievienojam mazliet kanēļa, pāris karotītes cukura vai kondensētā piena un vienu piparmētru lapiņu. un to visu "savedam" kopbūšanā.

un pasniedzam lielā glāzē ar krāsainiem salmiņiem.

pēc idejas zemeņu vietā var droši izmantot jebkurus citus augļus un ogas.

uz veselībām!

Siltais salāts

draudzene man pasūtīja sagatavot pesto, ko viņa pēc tam pārvērta superīgos vasaras pussiltajos salātos.

pesto un siltais salāts

pesto sataisa sablenderējot baziliku, ķiplokus, bišku olīveļļu, parmezānu, maltus piparus un ciedru riekstus (ko es aizmirsu:).

tālākais notika sekojoši:

mocarellas bumba tiek pārgriezta uz pusēm (platākajā daļā). krāmē virsū to pesto un sīki sagraizītu papriku. liek kopā ar otru pusi un to visu ietin parmas skiņķa lēveros. nostiprina ar kociņiem, lai neveras vaļā un liek cepeškrāsnī kaut kādos 180 grādos un cep pec izjūtām.

servē siltu ar romiešu salātiem, kas parslacīti ar balzamiko mērci.

bon!

Alise bija ļoti priecīga, kad Ģirts uzcepa šitādu kūku.

3 nelieli cukīni
2 tējk. sāls
200 g cukurs
4 olas
1 paciņa vaniļas cukura
100 g miltu [cepām ar rudzu miltiem, ļoti labi, šķeit ka pat labāk,bet kas zin]
1 tējk. ar kaudzi cepampulvera
125 g maltu mandeļu
1 tējk. rīvētas apelsīna miziņas
1 tējk. rīvetas citrona miziņas
60 g rozīņu
2 ed. k sīki sagrieztu bazilika lapiņu
sviests veidnei
3 ēd. k. pūdercukura

1.Cukīni sarīvē rupjās skaidiņās,ieber sietā,pārkaisa ar sāli un atstāj, lai 30 min. sulojas. Noskalo zem auksta ūdens strūklas, rūpīgi notecina un izspiež.
2.Cepeškrāsni sakarsē līdz 175 ⁰C. Cukuru,olas un vaniļas cukuru saputo gaišu un krēmīgu, tad iemaisa miltus, cepampulveri, mandeles,cukīni,citrona un apelsīna miziņas, rozīnes un baziliku.
3.Veidni ar noņemamām malām ieziež ar sviestu. Iepilda cukīni mīklu, liek karstā krāsnī un cep 45 minūtes.
4.Kūku uz kādu brīdi atsāj veidnē,lai mazliet atdziest, pēc tam izgāž uz restītēm un atdzēsē. Pirms pasiegšanas pārkaisa ar pūdercukuru.
Recepte gan nav pašizdomāta, tik milti pamainīti, jā :) Recepte atradās grāmatā Pasaules virtuve: Eiropa,Āfrika
Lai garšīgi ;)

siera cepumi

lāābrīt, cepumi. 

Piektdienas vakarā viesojos kādā antonijas ielas virtuvē, kuras saimniece regulāri iegādā Ievas virtuves izdevumu. es ne reizi pirms tam to nebiju šķirstījusi, bet jā, tur var atrast ne vienu vien lietu, kuru varētu gribēties nogaršot. un turpat uzdūros arī siera cepumu pamatreceptei. viss tik viegli, ka nodomāju, ka nākamrīt šie noteikti jāpamēģina.

siera cepumi

100 g siers

100 g sviests

šķipsna sāls

milti
un piedevas

sarīvē sieru, pievieno tam vēsu, sagraizītu sviestu, šķipsnu sāls un miltus. tā kā man šis bija jaunums un siera cepumus līdz šim nebiju cepusi, sadalīju mīklu divās daļās un katrai pievienoju savu piedevu. var tikai minēt kas tās bija. ak, jā - baziliks un šampinjoni. nē, nu tiešām, joprojām - mani sauc ines un man ir problēma.

nu ja. kad mīkla iemīcīta un papildpiedevas arī - katru pikuci ietin pārtikas plēvē un ieliek uz brīdi aukstumskapī.

sākotnēji kaut kā nošāvu greizi un miltu bija par maz - kā rezultātā tapa plānās sier-sviesta uzkodas. 

[uzskatāmi redzamais neizdevies un izdevies siera cepums. visa vaina miltos]

tad nu bija skaidrs, ka otram pikucim miltus vajag vēl vairāk - ko es veiksmīgi varēju izdarīt - iemīcot tos pēc pikuča izņemšanas no aukstumkapja. laikam jau ka atslēga ir tajā, ka lai arī mīkla tāpat līp pie rokām, likt miltus tik daudz, lai tas notiek maksimāli maz. bet man jau liekas, ka nedrīkst pārcensties, jo citād sanāks miltu cepumi.

centos taisīt pusmēnešus - klasisko siera cepumu formu, bet pēc 5 minūšu esības plītī, tie izskatījās pēc kukurūzas nūjiņām

nu tā.

un man ļoti patika, ka tiem cepumiem iekšā slēpās bazilika gabaliņi. es tur neko nevaru padarīt.

lab' apetīt!

sasautējums uz pannas

jau sen kā gribēju uztaisīt pastu, tik iepriekš kaut kā nesanāca pieķerties. sākumā likās, ka taisīsim ar sēnem un šķiņķi, bet tas viss rezultējās šajā te, kas te zemāk. tātad, šķiņķis pat netika nopirkts. un es joprojām esmu nelabojama - mana apsēstība ar baziliku un šampinjoniem nav mitējusies.

[man jau liekas, ka šo var ēst ar pastu, rīsiem, kartupeļiem vai pat griķiem. mūsu gadījumā pasta.]

sasautējums uz pannas

2 vistas filejas

šampinjoni

1 cukini

2 tomāti

baziliks

saldais krējums

bišku siers

sāls

pipari

vistas fileju sagriež nelielās strēmelēs un apcep uz pannas olīveļļā. bišku apber arī ar sāli un pipariem. blakus pannā apcep arī šampinjonus. kad tie jau tādi apbrūnējušies - liek klāt tajā pannā, kur vista.

apcep arī sagrieztos cukini un liek klāt arī tos, kad tie apcepušies. jau diezgan krāšņajam pannas saturam pievieno arī sasmalcinātu baziliku. un visu uzsilda, lai garšas savijās kopā. var procesu beigt arī še, jo masa gana garda, bet var pievienot vēl arī saldo krējumu - tad sanāks vairāk un izskatīsies tā mērcīgāk - lōōģiski. pašās beigās ierīvē nedaudz sieru, lai vijīgāks.

lab' apetīt!

Zemenīgo Rabarberu plācenīši

sākotnēji, neko pat nenojaušot, sakolekcionēju dārzā pāris rabarberus un nolēmu izcept iemīļoto rabarberu plātsmaizi.

viss ritēja gana ierasti.

taču. kā jau allaž. vīzija. improvizācija. eksperiments.

kā rezultātā. esmu sajūsmā par jaunatklātajiem biezpiena plācenīšiem ar zemenēm un rabarberiem!

tātad.

nepieciešamās sastāvdaļas:

*rabarberi

*zemenes

*biezpiens

*skābais krējums

*milti

*cukurs

*vaniļas cukurs

*kokosriekstu skaidiņas

*"Garam Masala" garšvielu maisījums(kanēlis, malts ingvers, krustnagliņas, pipari, koriandrs, muskatrieksts etc.)

p.s. ja ir interese, tad Garam Masala var iegādāties Stokmanā vai veikalā Hanuman, Barona ielā 56.

pagatavošana:

Vispirms sablenderējam biezpienu ar skābo krējumu.

Pievienojam miltus, mazliet vaniļas cukuru, mazliet masala, kokosriekstu skaidiņas un cukuru (ieteiktu pievienot nedaudz kondensēto pienu, jo rabarberi tuvojoties saulgriežiem kļūst arvien skābāki un sīvāki).

Jāpieskata, lai kopistiskā masa nebūtu pārak šķidra. ..ja nu kas, tad pievienojam vēl miltus un visu izmaisam. Pēc konsistences masai būtu jāatgādina gana biezs skābs krējums.

sekojoši.

Sagriežam rabarberus un zemenes mazos gabaliņos, pievienojam gatavajai biezpiena masai un visu kārtīgi apmaisam.

Tad, izkārtojot masu uz pannas (var improvizēt ar formām/izmēriem), plācenīšus cepina līdz tie iegūst apetelīgi brūnu nokrāsu.

manā skatījumā. vislabāk. Zemenīgo Rabarberu plācenīšus pasniegt ar svaigi sablenderētu zemeņu mērci. plus garšīgs kafijs.

ņammm.

un.

viss ir super vedžeterien. bez olām. tā kā tie ir papildus bonusi lakto-veģetāriešiem.

labu ap! :)

siera kūka nr.2

Recepte ir brīvā improvizācija no Anniņas siera kūkas, ar kuru ilgu laiku cienāju viesus ILY bārā. Sastāvdaļas drīkst mainīties, mērīt diemžēl nemēru, tāpēc mēriet ar čuju un jušku. Ļoti iesaku pamatam sviesta vietā lietot kondensēto pienu. Es ar būtu tā darījusi, bet man nebija.

Lācītim vēderā:
banāni,
svaigas vai saldētas ogas (man bija saldētās),
sviests,
cukurs,
filadelfija siers,
trekns saldais krējums,
baltā šokolāde ar lazdu riekstiem,
Selgas tipa cepumi

Sākam darīt:
Pamats.
1.saspaidam sadrupinam cepumus, cik rupji vai smalki ir gribēšana un pieliekam cukuru
2. Katliņā izkausējam sviestu un pielejam to cepumdrupaču-cukura masai, sviestam jābūt tik daudz, lai cepumi būtu tādi mikli, bet lai nepeld.

3. Ogas, ja vajag atkausējam, ja nē, notīram un sašķaidam ar blenderi, dakšiņu, vai kas pie rokas- iemīcam cepummasā.
4. Cepummasu klājam paradzētajā traukā un saldētāvā iekšā.

Virsa.

1. Saldo krējumu cukuru nedaudz pakuļ
2. Piekuļ filadelfijas sieru, tā lai tāda krēmīga masa, es uz puslitru krējumu, liku 400g siera.

3. Katliņā uzmanīgi izkausē balto šokolādi (man bija 200g) iemaisa masā.
4. Iecilā smalki sagrieztus banānus, man bija 4 gab.

Masu klāj pāri pamatam,

liek saldētavā vismaz uz stundām 2-3, tad ņem laukā un ēd gardu muti. Vispār saldētavā var glabāt pailgi un ēst kad sagribas, vai kad viesi! 

 

sezonālā zemeņ-zefīrkūka

šogad nupat sācies zemeņu laiks. zemeņu lauks.

pēdējo 10 gadu laikā neatceros vasaru, kad šī kūka kaut reizi nav bijusi uz mūsu galda. pavisam vienkārša, salda, bet baudāma. kas ir svarīgi - nav arī nepieciešama cepeškrāsns.

zemeņ-zefīrkūka

1 kg zemenes

klasiskais zefīrs

400 ml saldais krējums

vaniļas cukurs

cukurs

kā reiz ar aneti pirmdien bijām centrāltirgus nakts tirgū un nedārgi iegādājām zemenes, kas vēl pagaidām nav pašmāju, bet garšo labi. 

ņem ērtu, lielu šķīvi vai der arī paliela bļoda, izkārto nedaudz sasmalcinātu zefīru, kam pāri kārto šķēlēs sagrieztas zemenes, ar kurām var neskopoties. tad kārtu ar putukrējumu - un tā, kamēr vismaz viena no sastāvdaļām beidzas. dekorē pāri ar tām pašām zemenēm.

ļauj tam visam nedaudz pastāvēt ledusskapī. un gatavs ir!

ar meitenēm nospriedām, ka var likt arī kādu citu ogu zemeņu vietā - galvenais, tā nevar būt pārāk salda, jo salduma pietiek. ziemas sezonā var izmēģināt arī ar kivi, piemēram.

daudz laimes, baņutas!

maizītes ar pistācijām

vakar tādā jaukā mājas pavakarēšanā atzīmējām baņutas [nudien lielisks vārds]. un kā vienu no uzkodām rasa mums pagatavoja savas iecienītās pistāciju maizītes. nekā sarežģīta, bet garša lieliska.

pistāciju maizītes

garda baltmaize

filadelfijas siers

gurķis

šķiņķis

pistāciju rieksti

koka irbulīši

katrai maizes šķēlītei uzsmērē nelielu kārtu filadelfijas sieru [atstājot pusi no tā vēlākam] un uzliek gana plānu gurķa šķēli.

tad seko pats piņķerīgākais. pistāciju riekstus izloba no čaulām [ko veiksmīgi var uzticēt jebkuram citam bez priekšauta] un ar nazi sasmalcina. jo kā rasa atzinās - esot izmēģinājusi teju visu, bet sasmalcināt tos veiksmīgi izdodas tikai ar savu veiklo roku un naža palīdzību.

kad tas tomēr veiksmīgi veikts, bļodiņā sajauc sasmalcinātās pistācijas un sajauc ar atlikušo filadelfiju - sanāk tāda garda masa.

tad ņem šķiņķi, kas sagriezts platās strēmelēs, tā vidū ieliek piciņu jaunizveidotās masas un saloka ciet - liekot pa virsu gurķmaizītei un sastiprinot to visu ar koka irbulīti.

šim te ir arī veģetārais variants.
šķiņķa vietā ņem cukini plēksnes. tās iegūst ar mizotāju veidojot tādas pat šķēles kā šķiņķim.
un man pat liekas, ka veģetārais variants man garšoja vēl labāk par to otru ..)

lab' apetīti!

cukini ar sieru

pavisam vienkārša, bet garda uzkoda, kas neprasa ne lielu piepūli, ne līdzekļus. un galvenais, ka ir iespēja improvizēt.

cukini ar sieru

tiek iegādāti kādi pāris vai vairāk cukini. pamatīgi nomazgā tos un sagriež ripiņās, apmēram puscentimetra biezumā vai nedaudz biezāki. izkārto uz pannas, kur nedaudz olīveļļa un pa virsu izkārto sarīvētu sieru.

variācijām var kādam arī uzlikt tomāta gabaliņu, baziliku vai ko citu. gardi arī varētu būt, ja liktu sasmalcinātus riekstus - valriekstus, lazdu riekstus u.c.

spārniņi

nav jau nekāds jaunums, ka sievietes uz akcijas precēm uzķeras divreiz vairāk. esmu tipiska sieviete. turklāt tāda, kura piektdienā tīši/netīši iegriezās brīvības ielas 'ķekavas vistas gaļas' veikalā. un tavu prieku - vistas spārniņu 'festivāla' atlaides [kilogramā tikai 1.09 Ls]. iegādāju divus kilogramus svētdienas vakara maltītei. svinam vasaru.

spārniņu marinādes.

tātad. savus 2 kilogramus samarinēju divās marinādēs, kas bija diezgan liela improvizācija un klasika vienlaicīgi.

pamatā abām ņēmu olīveļļu.

klasiskajam variantam vēl liku piparus, sāli, balzamiko etiķi un brūno cukuru.

otrajā liku paprikas garšvielu, kaltētās piparmētras [svaigās arī varbūt der], arī brūno cukuru un sāli, piparus.

šie tādi netipiski, bet gardi.

samarinētus bļodās, pārliku ar šķīvi un ledusskapī iekšā - uz kādām sešām stundām sanāca kopā, bet tas vairāk pēc situācijas - tik pat labi varētu likt arī uz pāris stundām.

un tad tik izkārto uz pannas. cep apmēram 200 grādos, kādas 45 minūtes. 

piedevā ēdām krāsnī ceptos kartupeļus ar miziņu. 

nu ja.

lieki piebilst, ka gardum gardi.

Vakariņas La Dolce Vita

Nesen piedzīvoju dažas neparasta viegluma piepildītas dienas Toskānā. La Dolce Vita gādāja par visu - brīnišķīgu villu, no kuras paveras skats uz Florenci, satriecoši labu kompāniju un, protams, gastronomiskas baudas. Lūk, draudzene Baiba, kura vada savas dienas tieši šeit - renesanses galvaspilsētā - gatavoja (pat divas reizes!) Toskānas virtuvē iecienītu lietu - tomātu zupu jeb Pappa al Pomodoro. Kā var dažkārt novērot kulinārijas vēsturē, daudzas "elitāras" receptes cēlušās no tā, ka kaut kas palicis pāri, sakaltis vai gadījusies kāda cita "liksta"... Arī šīs receptes viens no "iedvesmas avotiem" ir sakaltusi maizīte.

Pappa al Pomodoro

Tātad vajadzīgs:

2-3 sīpoli

6-7 tomāti (itāļu receptēs min, ka vajag plūmju tomātus, bet ej nu sazin, kāda atšķirība - ar parastajiem sanāca lieliski)

maize (tika izmantota Toskānas maize, kas tiek cepta bez sāls un garšvielām, bet šķiet, ka lokālajā situācijā var mierīgi iztikt ar bageti, čabatu vai ko tamlīdzīgu)

tomātu pasta

olīveļļa

svaigs baziliks

parmezāna vai tamlīdzīgs siers

Maizīti (ja sakaltusi) iemērc ūdenī, kamēr darbojamies ar tomātiem un sīpoliem. Diezgan palielā daudzumā olīveļļas sautē smalki sagrieztus sīpolus, kamēr mīksti. Tomātus atbrīvo no mizas, blanšējot vai vienkārši nomizojot. Tos pievieno katliņā sīpoliem, tāpat arī izmērcēto maizīti. Var pieliet ūdeni, ja šķiet, ka vajag šķidrāku. Visu pavāra, lai viendabīgi, liek klāt tomātu pastu, kā arī sāli.

Gatavs! Zupu pārkaisa ar sarīvētu parmezāna sieru, sagrieztu svaigu baziliku un uzlej nedaudz olīveļļas.

Buon appetito!

salāti un diļļmaizītes brokastīs

šīrīta brokastis - diļļmaizītes + svaigi salāti



salātiem:
tie zaļie salāti, kurus ziemā tirgo ar visām saknēm (tagad protams no siltumnīcas, ne no veikala),
tomāti,
cukini / kabači,
mājas / mozarellas siers,
mazliet eļļa un mazliet citrona sula

maizītēm:
maize,
sviests,
dilles

salātu sastāvdaļas sagriež, sajauc ar baziliku, pipariem, sāli utt, iepilina eļļu un citrona sulu. sajauc.

maizītes apsmērē ar sviestu un bagātīgi apber ar sakapātām dillēm.

viss! labu apetīti!

Rabarberu maize

kamēr bērni un vīrs guļ.. es šiverēju pa virtuvi. šoreiz. gaidu viesus un tamdēļ cepu rabarberu maizi. kamēr rabarberu laiks. recepte vienkārša, gan jau ka daudziem zināma. es mēģināju pirmo reizi. un sanāca baigi labā. vismaz man šitāda garšo. un nākamo reizi paeksperimentēšu, nomainot divas sastāvdaļas ar vienu, bet par to beigās.

RABARBERU MAIZE

vajadzēs:

4 lielus rabarberus
1 glāzi kefīra
2 ar pusi glāzes miltu
1 glāzi cukura
1 tējkaroti cepamā pulvera
1 ēdamkaroti vaniļas cukuru
3 olas
saldo krējumu
kanēli



kefīru + miltus + cukuru + olas + cepamo pulveri + vaniļas cukuru sakuļ. visu kopā. secībai nav nozīmes. un liek malā. lai pastāv. tikmēr sagriež rabarberus, apber ar cukuru, lai atsulojas. pannā (man bija panna apm 30x20 cm un šīm sastāvdaļu proporcijām ļoti ok) liek cepampapīru, mazliet iekaisa miltus (tas drošībai - lai nekas nepielīp, nu vismaz man tā patīk). lej mīklu. pa virsu rabarberus, bez sulas. un tam visam pa virsu mērcīti - saldais krējums + cukurs + kanēlis. un krāsnī iekšā. cep 200 grādu temperatūrā apmēram 40 minūtes.

Un tagad par manu eksperimentu. ai, nē. uzrakstīšu, kad pamēģināšu.

gaujas kotletes

citi tēti stāda kokus, brauc ar traktoriem, iet medībās, lasa memuārus, piedalās pētniecībā, pļauj zāli - a manējais, manējais brauc uz gauju mētāt spiningu. citreiz arī uz citām ūdenstilpnēm. arī ziemā. mašīnas bagāžnieks parasti pilns ar loriņiem, sliktākajā gadījumā - ar laivu. a forši. tikai žēl, ka nekad neņem līdzi. viņam bail, ka es čīkstēšu par mājās braukšanu - kas ir pilnīgas muļķības. [man pašai arī ļoti patīk mētāt spiningu un raustīt bļitku]

nu ja. un mamm līdz ar to ir spiesta atvesto lomu pagatavot. ne vienmēr viņa par to ir sajūsmā, tāpēc loms ik pa reizei tiek arī uz citām pannām.

šoreiz sezonas atklāšana ar 3.5 kg līdaku. un manām iecienītākajām - līdaku kotletēm.

gaujas kotletes.

500g zivs fileja

100 g patrekna gaļa

1 ola

1 šķēle baltmaizes

nedaudz piena

2 sīpoli

1 tējk. sviests

sāls, pipari

rīvmaize, eļļa

izmaļ vairākkārīgi zivi caur gaļas mašīnu, tāpat gaļu [ja tā jau nav iegādāta kā maltā], arī baltmaizes šķēli, kas pamērcēta pienā. tad bļodā masai pievieno sāli, piparus, lietoto un atlikušo pienu, sviestā apceptos sīpolus un masu kārtīgi samīca. veido smukas kotletes, apviļā rīvmaizē [vai neapviļā] un liek cepties uz pannas, uzkarsētā eļļā.

starp citu, gaujas līdakas ir gardākas par citām, kas augušas ezeros. un jo lielāka līdaka, jo ieteicamāk to likt kotletēs, jo tikai tās līdz 2 kg ir garšīgas ceptas vienkārši gabaliņos.

[un te var izmantot arī citu zivi, ne jau vienmēr pieķeras līdakas]

buberts ar rabarberķīseli

bu_berts ir galēja bērnības garša. nav bijusi neviena vasara bez buberta ar rabarberķīseli. pie vecmāmiņas, kurai rabarberi auga tur - dārza tālajā galā pie opja gurķu lecekts un netālu no jāņoģ un ērkšķogkrūmiem. un vēl tā labā sajūta, kad tā miza tā labi šķīlās nost un kad cukurs cukurtraukā palika mitrs no biežās kāta mērcēšanas. atmiņu garša.

nu ja. un tāpēc nekādīgi nevaru nepiekrist Hestonam Blūmentālam [Heston Blumenthal], ka atmiņas par ēdienu mums veidojas tik labas, cik tās ir - ne jau ēdiena pēc, bet to sajūtu un atmiņu dēļ, ar ko tas saistās. man ir laimējies ar neskaitāmām gardām maltītēm manā dzīvē. un cik vēl to būs!

buberts ar rabarberķīseli

buberts

70 g manna

0.5 l piens

60 g cukurs

3 olas

Pienā vāra mannas biezputru - nu, kā parasti, vidēji biezu. To nedaudz atdzesē un pievieno olu dzeltenumus, kas kārtīgi sakulti ar pusi [30 g] cukura. un tad stingrās putās sakultos baltumus, kas kulti ar otru pusi cukura - iecilā mannas-olu masā. atdzesē.

rabarberķīselis

400 g rabarberi

3/4 gl. cukura

1 l ūdens

30 g kartupeļu ciete

rabarberiem novelk miziņas, sagriež nelielos gabaliņos un liek verdošā ūdenī, pieber cukuru un vāra, kamēr pamīksti. kartupeļu cieti izšķīdina aukstā ūdeni un maisot pievieno ķīselim. visu kopā uzvāra. un tad atdzesē.

ja negrib, lai veidojas tā 'bērnības traumas plēve' [man tāda ir joprojām] ķīselim pa virsu - pārber to ar cukuru un tad atdziestot, nekas traumējošs nav gaidāms.

ā. un ja buberts beidzies, bet ķīselis ne - tas ir ļoti gards ar kāruma klasiskajiem sieriņiem. patiešām labi!

apetīti!