brokastis nr.3

labrīt.

šo rītu, kā katru rītu, es sāku ar glāzi ūdens. 

tiekot līdz darbam, tomēr nolēmu apēst arī kaut ko brokastīs.

biolakto klasiskais ar banānu un riekstiem.

principā sanāk jogurts savā gaumē. ar pašizvēlētiem komponentiem un iespējām.

[un vēl brokastīs tiku pie burvīgas saules devas.]

lielisku dienu vēlot,

.i

zaķaustiņas, žagariņi, zaķaustiņas

uz galda arvien vairāk nonāk gurķi, salāti, tomāti, diedzētas sēklas un redīsi. kas patiešām atsvaidzina un dod vēl lielāku ticību tam, ka tūlīt tūlīt būs arī bērzu sulas, būs dilles un loki un baziliks uz palodzes. bet kamēr tas ir vēl tikai tepat aiz pēdējām marta dienām, top zaķaustiņas. jebšu kādam varbūt zināmi kā žagariņi.

zaķaustiņas, žagariņi, zaķaustiņas

200 g milti

1 ola

1/2 gl. skābs krējums [vai ieskābis saldais krējums, kas ir pat labāk un veicina domāt par mantas nelaišanu zudībā]

1 ēd.k. cukurs

2 ēd.k. degvīns

citrona vai apelsīna miziņa

eļļa

pūdercukurs

Saputo olu ar cukuru un pievieno visu pārējo [neskaitot eļļu un pūdercukuru]. samīca. un liek ledusskapī uz kādām 30 minūtēm.

kad ņem laukā, sadala to kādās 2-3 daļās un izrullē 2-3 mm biezumā.

[sekos zīmēts paskaidrojums, jo procesu jēkabs nesabildēja - interesantāk ir bildēt savas multfilmas].

tātad - šeit ilustrēts 2-3 mm biezs mīklas gabals, sagriezts strēmelēs un pēc tam vēl šķērsām.

šeit attēlots kā uztaisīt zaķaustiņu. tātad - strēmelei pa vidu iegriezts, caur kuru tiek izvilkts viens strēmeles gals un pavelkot abus - sanāk zaķaustiņa.

otrs variants ir žagariņš. kas laikam paskaidrojumus neprasa.

te ilustrācija:

nu ja.

un kad ir saprasts - gribēs žagariņus vai zaķaustiņas [kas, manuprāt, formas ziņā ir garšīgākas], liek tos iekšā uzkarsētā eļļā - katliņā vai pannā ar biezu dibenu. labāk jau tādā, kuru nav žēl pakļaut eļļas karstumam.

cep kamēr brūnīgi, apgrozot no abām pusēm.

ņemot ārā - izliek uz virtuves papīra dvieļa, lai notek eļļa.

un kad tas darīts - uz šķīvja un apkaisa ar pūdercukuru.

uz lieldienām ja nesatiek zaķi,

ir vismaz pa pilno ar tā austiņām.

tomātu-biešu krēmzupa ar fetu

nejauši atrasta un pagatavota, šī zupa atgriežas un arvien no jauna iepriecina pašu, draugus un draugu draugus. pēdējoreiz gatavoju draudzenes ballītei, salieta glāzēs izskatījās pēc dzērveņu ķīseļa ar putukrējumu. sanāca tāda receptoru mānīšana, bet ēdāji bija laimīgi tikuntā.

tomātu biešu krēmzupa ar fetu
vajadzēs:

500-600g biešu, sagrieztu kubikos
500-600g sulīgu tomātu
pāris ķiploku daivas
1 sīpols
500ml buljona (gaļēdājiem liellopa, man dārzeņu..)
sāls un svaigi malti pipari
olīveļļa
fetas siers
man patīk un es pievienoju arī piestā saberztas garšvielas - kumina, koriandra, sinepju, fenheļa uttt sēklas.

uz cepampannas liek uz pusēm sagrieztos tomātus, sabirdina virsū sasmalcinātus ķiplokus, aplaista ar eļļu un liek cepeškrāsnī 190® uz 25-30min, kamēr tie mīksti un smuki izspiežas no mizas.

katlā eļļā apsautē sīpolus ar garšvielām, pievieno bietes+buljonu un vāra līdz bietes mīkstas. apvieno ar tomātu masu un sablendē pavisam smoothaa masā. sāli un piparus pēc garšas.

lej no terīnes skaistos zupas šķīvjos un katrā iedrupina fetas sieru.

bildēs apjoms pārtijam, visu reizināju ar pieci, laikam;)



autors:
elīna [rode]

siera kūka nr.1

nu lūk. svētdien tapa vēl viena kūka - mamms izpildījumā, jo es tajā laikā nemaz nebiju mājās, bet darbā. tas gan nekādā mērā nemazināja manu dalību tās likvidēšanā, saprotams ..)

recepte atrasta kaut kur tepat tīmekļa ārēs. bet tā kā es domāju, ka konsistencei vajadzētu būt saturīgākai - ļoti priecāšos, ja tu padalīsies ar savu supersierakūkas recepti ar pieredzi. tāpēc arī nr.1.

siera kūka.

75 g cepumi - selgas-klasiskie

40 g sviests

25 g brūnais cukurs [vēl labāk karamelizētais]

400 g filadelfijas siers-klasiskais

200 g kondensētais piens ar cukuru

150 ml saldais krējums

1 citrona miziņa un sula

Cepumus sadrupina vai sablenderē. sviestu izkausē un pieber klāt sadrupinātajiem cepumiem, pieber cukuru un visu samaisa. kūkveidnē ieliek cepampapīru un pa to izklāj to cepumu masu - izlīdzina un pieblietē - kamēr taisīs augšējo kārtu, to cepumkārtu liek ledusskapī.

filadefijas sieru ieliek bļodā un izmaisa, lai zaudē savu četrkantaino veidolu - iemaisa norīvēto citrona miziņu un tā sulu. pēc tam masā iekuļ kondensēto pienu. tad saputo saldo krējumu un arī to iecilā siera masā. tad šo gardo masu beidzot lej pāri cepumkārtai un izlīdzina. un jau atkal liek ledusskapī. 

mamm vēl pārbēra pāri to brūno cukuru mazliet, kas bija ļoti labi.

un pilnīgai laimei pārlējām pāri mūsu pēdējo ziemas krājumu zemeņu masu. garrrrdi.

[nopietni sāk uztraukt šī biežā kūkošana.]

- sveiki. mani sauc ines. un es gandrīz katru nedēļu ēdu kūkas.

cepumi ar žāvētiem ķiršiem

labvakar pavasarī.

šodien pirmā brīvdiena divu nedēļu laikā. bet nav tās supernogurdinošās sajūtas. tas laikam tāpēc, ka tik foršs darbs. vai tāpēc, ka pavasaris. vai abi kopā.

tāpēc šodien tapa ļoti gardi cepumi. cepumi, kurus pirmoreiz ēdu pagājušogad. darbā. jo mani kolēģi ir ne tikai lieliski tajā, ko dara, bet arī virtuvē. paldies elīnai par cepumiem.

cepcepumi ar visu, kas garšo.

150 g sviests

150 g cukurs - brūnais

2 olas

šķipsna sāls

220g milti

žāvēti ķirši

mandeļu skaidiņas

šokolādes tāfelīte vai divas ..)

sukādes, rieksti, sēkliņas, etc

sviestu bļodā sarīvē, pievieno cukuru, olas, sāli - apmaisa. iesijā miltus. un tālāk jau rit cepumu improvizācija. vismaz es, katrreiz tos taisu citādus. lieku vai nu balto vai tumšo šokolādi. vai abas. lieku vairāk riekstus, vai sukādes vai sēkliņas vai mandeļu skaidiņas. visu, ko liek klāt un kas ir liels - sadrupina vai saspiež vai sablietē, bet tā, lai var just, kas tas ir. principā tas, ko liek klāt - nosaka katra garšas kārpiņas. un kad masa gatava, izkārto plakanus plācenīšus uz cepmampapīra. cep apmēram 200 grādos, 15 minūtes. kamēr zeltaini. kad izņemti laukā, ļauj tur pat uz pannas atdzist - citādāk juks laukā.

[es pati šoreiz izmantoju tik' pusi no manām iespējām.]

Kartupeļu sacepums no Indijas

Ar kursa draudzeni Līvu mēs malkojam vīnu un gatavojam veģetāras lietiņas. /Jo viņa gaļu ēd ļoooti reti../

Pēdējā reizē nolēmām pagatavot ko tādu, ko ēdam ne katru dienu!

Un te nu nāk receptīte! :)

 [šitā sanāca Katrīnai un Ģirtam. esot ļoti gardi!.i]

Vajadzēs:

puskilo kartupelīšu - mums patika pavisam maziņie - jo tie neizjuka un masa nekļuva par "pļuru":)

150 g kirštomātiņu

bundziņa kokospiena vai mēs izlīdzējāmies ar kokosriekstu skaidiņām

80 g indijas riekstu

mazliet tomātu pastas - 2 ēdamkarotes

garšvielas - ķimenes, koriandrs /saberzts pulverītī/, sāls, Kajenas pipari un mazliet čili. Var droši bērt arī baziliku - Ines:)

Lai dabūtu gatavu:
Novāram kartupelīšus un novelkam miziņu.
Uz pannas uzpilinam olīveļļu, sakarsējam un uzberam ķimenes, apgrauzdējam 30 sekundes un metam klāt riekstus , lai grauzdējas.
Uz pannas pievienojam veselus kartupelīšus un krūzītē sajaucam divas ēdamkarotes tomātu pastas ar ūdeni. Samaisam un šaujam klāt tai pannai:)

Ik pa brīdim apmaisam to visu sautējumu un metam iekšā tomātiņus. Dažus saspaidam - dažus atstājam veselus. Svarīgi ir apmaisīt, lai nepierauj klāt. kad tas viss ir jau kādu brīdi cepinājies un veidojas pabieza mērcīte ap kartupelīšiem - šaujam klāt kokosriekstu devu un garšvielas uz sajūtām. Pacepinam vēl mazliet un baudam ar sarkano vīnu - mums ļoti patika! :)

[bilde no Katrīnas]

Banānmaize

Uzcept šādu maizi (bilde nav manējā) gribēju kopš brīža, kad viesojos pie draudzenes, kura ar ko līdzīgu cienāja, bet kā partizāns klusēja par receptes sastāvdaļām (baigā draudzene, ne?). Tad nu uzmeklēju pati recepti, un vakar vakarā reibinoši gardi smaržoja mūsu dzīvoklis un pat kāpņu telpa. Un rezultāts sanāca vēl labāk, nekā draudzenei, hahaaa! :P
Jāsaka, ka šis gardums vienlīdz labi garšo gan karsts (ar saldējumu vai bez), gan auksts.

Te nu aiziet sastāvdaļas un pati recepte:

4 vidēji banāni (labāk derēs tādi jau pāris dienas pastāvējuši)
175 g valriekstu
šķipsna sāls
1 tējkarote (ar kaudzīti) cepamā pulvera
1 tējkarote malta kanēļa
220 g miltu (var variēt dažādus)
svaigi spiesta sula no 1 citrona + 1 apelsīna
110 g sviesta
175 g cukura (es ņēmu balto, bet brūnais varētu derēt vēl labāk)
2 olas

Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180°C. Saber uz cepampapīra riekstus un ieliek tos krāsnī uz 7-8 minūtēm apgrauzdēties. Pēc tam riekstus sakapā.
Nelielā bļodā 3 banānus saspaida putriņā, 1 banānu sagriež mazos gabaliņos.
Lielā bļodā saber sāli, cepamo pulveri, kanēli un iesijā miltus. Pieliek pārējās sastāvdaļas (izņemot banānus un riekstus), kārtīgi samaisa. Tad arī pieliek banānus un riekstus.
Mīklu ieliek cepamajā formā un apkaisa ar cukuru. Cep cepeškrāsnī apmēram 1h 20min.

Lai izdodas un garšo!

melnā gaļa

ak. un darba tik daudz, tik daudz, ka nav laika taisīt ēst, kur nu vēl likt ko 'maltītē'. filmējam filmu un ja gadās paēst, tad ir labi. 

turklāt, nedēļas laikā var tik daudz notikt. tik daudz labu lietu, ka nevar vien nopriecāties - kopš pagājušās otrdienas esmu kļuvusi par trīskāršu tanti. prieks milzīgs! 

bet tā kā ar garšīgiem ēdieniem mani joprojām lutina mamm, ielikšu te 'melno gaļu', kuras ienākšana mūsu virtuvē man saistās tikai un vienīgi ar dārtu un dārtasmammu. Tai tālajā manu studiju otrajā kursā [ja nemaldos] ar aiju braucām apciemot dārtu londonā. kate dārtai bija sagatavojusi nododamo somu, kuras sastāvā bija arī divas folija paciņas, tādu nelielu rokassomu izmērā. saprotams, ļoti aizdomīgas, toreiz vēl ne-Šengenas zonas lidojumu gribēt pārvarošas paciņas. galā tikām veiksmīgi un dārta sacienāja ar rūpīgi pakoto dārgumu. te nu tā būs.

Melnā gaļa.

500 g vistas fileja

1/2 tējk. sāls [vai pat 1/3]

1 tējk. cukurs

tumšā sojas mērce

kāda ķīnas mērce

rīsi

vistas fileju sagriež strēmelītēs, liek bļodā un pievieno sāli, cukuru un melno sojas mērci - tik daudz, lai viss ir tiešām tumši brūns un daudz maz visa gaļa nokrāsojusies. kad tas viss veiksmīgi iemaisīts, ļauj tam ledusskapī kādas divas stundas pastāvēt kā marinādē. tad liek uz pannas un cep - tā, lai lielākā daļa mitruma izgaro. un finālā pievieno savu iecienīto ķīnas saldskābo vai jebkuru citu mērci. 

ēd ar rīsiem.

un ļoti garda arī auksta bez nekā.

5000 apmeklējumi

5000_šo es varētu uzaicināt pusdienās [vai uztaisīt pusdienas ciemos]

ja vien zinātu, kurš tas ir!

pīrāgi

lieldienas jau pēc mēneša. un pagājušajās mēs draugu lokā sacepām veselu lērumu un biezpienmaize bija neaizmirstama. mana pārliecība ir vienkārša - katram un katrai ir jāprot cept pīrāgus!

laimīgā kārtā man to iemācīja artūra omīte. esmu viņai par to ļoti pateicīga, jo pīrāgu un biezpienmaizes cepšana vairs nav vienkārša tradīcija, bet rituāls.

PĪRĀGI [rauga mīkla]

0.5 l piens

1 paciņa laba sviesta

1 paciņa rīgas rauga

2 saujas cukura

šļuka eļļas

šķipsna sāls

milti

cauraugusi, žāvēta gaļa

sīpols
ola - spīdumam

tātad.

ņem to puslitru pienu un ielej katliņā - silda, liek klāt divas saujas cukuru, šķipsnu sāls un šļuku eļļas, kad tas viss tāds iesilis, bet var mierīgi ielikt pirkstu pienā - liek klāt paciņu sviesta, lai tas tur iekšā sakūst. jāpagaršo! ja piens garšīgs un nedaudz salds - tad ir riktīgi. 

tad es ņemu kādu lielāku bļodu un pārleju to pienu tur un sāku sijāt iekšā  miltus, kad bišku jau iemaisīti - lej iekšā atšķaidināto rīgas raugu [raugu krūzītē apber ar cukuru un ļauj tam atdzīvoties, var pielikt pāris karotes piena, kurš jau silts] un smuki iemaisa. un tik atkal sijā iekšā miltus, sijā, kamēr jau jūt, ka jāsāk mīcīt ar rokām un labām domām - tas ir ļoti svarīgi! jo labākas domas, jo gaisīgāka būs mīkla .)

nu ja. un tad, kad vairs baigi nelīp pie pirkstiem [bet nevajag arī par daudz tos miltus] - tad atstāj bļodā, var bišku ar miltiem pārkaisīt un pārliek pāri tīru drāniņu un noliek siltā vietā. un gaida. rūgs ka nu tikai!

tieši tik vienkārši tas arī ir.

to, ko likt pīrāgos iekšā - ir katra paša ziņā. [gaļa, kāposti, olas, siers, utt.]

bet tradicionāli tā ir cauraugusi, žāvēta gaļa ar ceptiem sīpoliem un pipariem.

kad mīkla sarūgusi, ņem pikuci un ar pirkstiem izspaida [ja liekas, ka līp klāt pirkstiem - piejauc bišku miltus], liek karoti sagrieztās gaļas, kas sajaukta ar sīpoliem un pipariem, pārloka pāri mīklas daļu un ar glāzi uztaisa pīrāgu! [ir arī citas metodes, bet šī ir mana iecienītākā]

 

es to mīklu nerullēju. nezinu, ko tas rullis dara bildes priekšplānā! lieldienās bija daudz pīrāgtaisītāju un katrai sanāca citādāki.

visgaršīgākie, protams, silti ar pienu!

supervieglā ābolkūka

sekojot šim emuāram, varētu padomāt, ka rozentālģimenes sievietes ir lielākās kūku ēdājas rīgā [vai pārvietojas veļoties]. jo nepaiet ne nedēļa, kad mūsmājās atkal ir uztapusi kāda grēcīga, apēdama saldmaņa. 

nu bet. te es varētu mūs visas attaisnot. 

māsa liene vingro vienā laidā un gandrīz katru dienu. ļoti vingra. 

ditai ir jēkabs [kurš ir ļoti aktīvs, jauns vīrietītis un viņa klātbūtnē neviens nesēž]. 

es šodien uzsāku savu pavasara akciju - veicu maršrutu 'darbs-mājas' kājām [4.2 km/40 min.] un peldu baseinā un dejoju piektdienās ..). 

mamm...nu mammām visu piedod.

un tagad kūka.

vieglā ābolkūka.

1 glāze mannā

1 glāze miltu

1 glāze cukura [šikāk, ja ņem brūno]

1 tējk. cepampulveris

āboli

kanēlis

samaisa bļodā mannā, miltus, cukuru un cepampulveri. paņem 20cm/diametrā kūkveidni, ieliek cepampapīru. pusi no tās sausās masas ieber veidnē. pāri kādu 2-3 cm biezumā izklāj ābolu masu - tos var smalki sagriezt vai sarīvēt [labāk ņemt skābos, lai labāk sitās ābolu garša cauri]. pārber pāri atlikušo sauso maisījumu. un atkal ābolus. kuriem pārkaisa pāri kanēli.

cep apmēram 40 minūtes, 200 C. un ļauj formā atdzist.

apakša sanāk tāda diezgan karamelizēta, bet ja negrib tik stingru - vajag likt rīvētus ābolus.