āboli mīklā

vakar biju dāvja mājsballītē, kurā andra sataisīja lieliskus ceptus ābolus ar biezpiena krēmu. garrrrdi. un līdz ar šiem garšas kārpiņu kairinājumiem atcerējos, ka jāpieraksta 'ābolimīklā' recepte. šaaausmīgi vienkārša. pirms kādiem gadiem pieciem man to iemācīja liene. viņai, savukārt, tā laika 'brūtgāna' mamma. un labi ka tā.

Āboli mīklā.

6 āboli

'Tešla' kārtainā mīkla bez rauga [dzeltens vai zils iepakojums]

kanēlis

cukurs

Rimi ir nopērkamas tās Tešlas mīklas - trīs veidi [sarkans, dzeltens, zils]. Visērtāk ir ņemt dzelteno, bet, ja tās nav - der arī zilā - to tikai pašam jāsadala sešās daļās. ābolus jāņem tādus, kas izcepoties būs garšīgi, nu ja! ..)

tātad - nomizo ābolus, izņem tiem serdes - uztaisa tādus kā tunelīšus. tad izrullē atlaidinājušās tešlas mīklas plāksnītes. un uz tā uzliek to tuneļābolu. bļodiņā sajauc cukuru ar kanēli un pieber pilnu tunelīti. tad apņem ar to mīklu to āboli - sanāk tāda kā mājiņa un apkrāso vēl katru ar olu.
cep kādas 15-25 min. uz kādiem 180 grādiem, nu tā...lai brūni un mīkla izcepusies.

esmu mēģinājusi likt iekšā arī kļavu lapu sīrupu, riekstus un šokolādes sīrupu - viss garšīgi, tas ir tikai gaumes jautājums.


un bez visa tā - LAIMĪGU!
lai tīģeris ir vēlīgs un priekpilns!


yo


un te 03.janvāra variācija par tēmu.
āboli un bumbieri šķēlītēs + medus + lazdu rieksti + kanēlis.

fantastiska Tomātu krēmzupa

Zinu, ka tagad nav tomātu laiks. bet es tomēr padalīšos. recepte - nez no kurienes. tiešām neatceros. bet zupa fantastiska. kā restorānā. tādu berlīnē ēdu. tomaten suppe mit sahne klekse :) piedodiet par pareizrakstību.. :)
teikšu godīgi - čakars pamatīgs, bet rezultāts ir tā vērts. iesaku baudītājiem.

3 ēdamkarotes sviests
1 ēdamkarote olīveļļa
1 sīpols
1 puravs
1 burkāns
1 selerijas kāts
buntīte svaiga bazilika
5 palieli svaigi tomāti
3 ēdamkarotes tomātu koncentrāts (savulaik tādu stokmanā varēja nopirkt. kaut kas līdzīgs tomātu pastai, bet tomēr ne tomātu pasta. ja tādu nevar atrast bodēs - nekas. var iztikt. esmu taisījusi arī bez)
2 ēdamkarotes milti
750 ml - 1 l vistas buljons (no kubiciņiem gatavots)
150 ml salds krējums (cik nu kuram trekns patīk)
pētersīļi
lauru lapa
svaigs timiāns ( 2 zariņi)
sāls un pipari

Marlē vai kādā citā labi caurlaidīgā auduma gabaliņā ietin dažus pētersīļu kātiņus (ar lapiņām, protams), timiāna zariņus, lauru lapu.
Uz lielas pannas sakarsē svietu un olīveļļu kopā, pievieno sakapātu sīpolu, puravu, uz rupjās rīves sarīvētu burkānu, selerijas kātu, baziliku un iesietos garšaugus. Visu sutina uz lēnas uguns apm. 15-20 min.
Tikmēr katlā pagatavo buljonu - no kubiciņiem.
Pannā pievieno rupji sakāptus tomātus un tomātu koncentrātu un turpina sutināt 10-15 min. Pārkaisa (vai caur sietiņu izsijā) miltus, labi samaisa.
Tad visu pannas saturu - katlā ar buljonu iekšā, vāku virsū un vāra uz lēnas uguns 20-30 min. Izņem ietītos garšaugus.
Katla saturu labi sablenderē, un pēc tam izspiež masu caur sietiņu.
Lej gandrīz gatavo zupu atpakaļ katlā, pielej saldo krējumu, uzvāra, samazina liesmu un pavāra vēl 5-10 min. Sāli un piparus beigās pievieno pēc garšas.
Zupa gatava. Ar siera karstmaizēm - vispār fantastika!

vienkāršā Lazanja

siekalas saskrien mutē, kad iedomājos pa šo lazanju. šovasar to uztaisīju kādas padsmit reizes vismaz. dace reiz to nosauca par 'slinko lazanju', jo tai nav nekādas mērces jātaisa un garšo fantastiski, turklāt pagatavošana neprasa nekādu lielo mākslu. to man ierādīja mana lielā māsa liene. un kopš tās dienas es ļoti šaubīgi skatos uz lazanjām, kuras piedāvā picērijās un kuras no uzsildīšanas diezko garšīgākas nekļūst.

vienkāršā Lazanja.

4-5 palieli tomāti
500-700 g maltā gaļa

300 g šampinjoni
lazanjas plāksnes
1 sīpols

3 ķiploka daiviņas
tomātu pasta
siers
baziliks
timiāns
oregano
sāls, pipari
2-3 nelieli cukini - ja ir, ir labi

Uz pannas apzeltina vienu sagrieztu vidēja lieluma sīpolu, arī sasmalcināto ķiploku, liek klāt visu malto gaļu un apcep to visu kopā, kamēr atsulojās un ir smuka brūna - jau procesā tai liek klāt arī garšvielas un ar tām neskopojas - baziliks [ļoti labi arī ir ar svaigo, tāpat arī timiānam - pavasarī uz palodzes tie aug burvīgi], timiāns, oregano, sāls un pipari. gaļai jābūt diezgan spēcīgai un tā, ka var just visas garšvielas [jo citur nekur nekādas garšvielas netiek liktas]. tikmēr kamēr sutinās gaļa, uz otras pannas apcep šampinjonus, mmm, jau atkal. un es nekad tos neesmu varējusi pielik tik daudz, lai liktos, ka ir par daudz, jo tie lazanjā netraucē, ja nu vienīgi, ja tie negaršo ..)

kad sēnes apcepušās un maltā gaļa arī vairāk smaržo pēc garšvielām, ne gaļas - visu saliek kopā un pieliek burciņu pastas [esmu kādreiz likusi arī pusotru] - visu kārtīgi samaisa un uzkarsē, lai izveidojās tāda garda maltās gaļas-sēņu masa.

tad izvēlās tādu palielāku stikla trauku ar augstajām malām - izklāj lazanjas makaronplāksnes, pāri liek tomātšķēles, pāri tām cukini ripiņas, tad izklāj to gardo maltās gaļas masu [kādu pusi], bagātīgi pārkaisa sieru un tad sāk no jauna ar tām plāksnēm. kad nonāk līdz otrajai maltās gaļas kārtai, tai uzliek pa virsu atkal makaronu plāksnes un pārkaisa ar sieru un smuki pārliek pāri tomātšķēles un pārkaisa ar baziliku vai oregano vai zem tomātiem saliek svaigas baziliklapiņas. liek cepeškrāsnī uz kādiem 180-200 grādiem. cepās apmēram 30-40 minūtes.
šausmīgi garšīgi.

ārkārtīgi.

pilnīgi vai jāķerās klāt taisīšanai.mm.

apetīti!

Laimes omlete

olas. kas gan ir olas? tie ir tadi kaa vistu brīnumi!

un ziniet, olas var padarīt laimīgu ikvienu. parasti tās ēdu brīvdienās un tad, kad nav jāsteidzās. arī šorīt pieceļoties ap desmitiem. ko ar olām dara? tās var izmantot ēdienu pagatavošanā dažādi: iekļaut tās ēdiena sastāvā (keksi, suflē, salāti u.c.v.) vai arī tās pasniegt pašas par sevi. Arī pēdējā variantā ir neskaitāmas iespējas: vārītas, ceptas vēršacis, kulteņi, omletes, vārītas bez čaumalas.

parasti brīvdienās gatavoju olu kulteni - divas-trīs olas, 300 - 400 ml piena, sakulj visu kopaa un uz pannas virsū, lēnā ugunī, kamēr aprauj karstums, tad var arī viegli iecilājot pamaisīt. Katrs pats izvēlas cik lielus gabalus vēlas, mazus, lielus, ja lielus, tad principā tikai pāris reizes pārcilā olu. Bet tas nu tā, tas ir tāds nieks, ko zinām visi.

Tas, ko izdarīju šorīt mani pašu pārsteidza. Saule spīdēja un tik ļoti gribējās sevi iepriecināt. Kā nekā, es ticu, ka olas padar laimīgu. Tad nu paņēmu divas olas, sakūlu tā viegli. Pannā izkausēju sviestu. Un ja parasti tādu omleti pliku vai ar piedevām (šķiņķi, zaļumiem vai sieru) met uz pannas, tad šoreiz ienāca prātā doma par ko graciozāku. Sakultajai olai pievienoju ap saldo krējumu. Iemaisīju un uz pannas, lēnas uguns. Pēc 3 minūšu čurkstēšanas pannu strauji kustinot virs uguns, ieslidinam apcepto olas apakšu tā, lai tā nepieķer. Cepam vēl kādas minūtes 2. Svarīgi nepārcept, saglabāt to olas mīkstumu.

laimes omlete:

2 olas

50 ml saldā krējuma (35%)

sāls

Un garša pat pārsteidza mani - ilgu olu fanu. Tik maiga, ar krēmīgu garšu. Mazliet rupja sāls virsū un laime pilnīga! Un rādās, ka diena iet tajās pašās sliedēs!

tiramisu. ļoti vienkāršais.

šorīt savā 'karatē' sirmais taisīja tiramisu. un izskatījās, ka gana gardu. tamdēļ nolēmu, ka padalīšos arī ar to tiramisu, kuru taisu es.

pie šīs te receptes tiku no katrīnas. kādus gadus četrus atpakaļ katrīna ar tādu cienāja savā vārda dienā un man jau liekas, ka tas vienkārši nevar negaršot. man par prieku, katrīna ar recepti vēlāk arī padalījās.

man jau nu vispār ir pagalam noveicies ar tādām ļoti saimnieciskām draudzenēm un kuras vēl tik gardi gatavo. nesaprotu, kāpēc neviena vēl neko nav ierakstījusi ..)

Tiramisu.

3 svaigas [uzticamas] olas

2 karotes cukurs

250 g Mascarpone

kanēlis, rīvēta melnā šokolāde [apm. 1 tāfelīte]

2 iepak. 'dāmu pirkstiņi'

paliela krūze stipra kafija

4-6 ēd.k. rums vai brendijs

Uzvāra ļoti stipru kafiju, aptuveni 400 ml apjomā. Un to noliek malā.

Atdala olu baltumus no dzeltenumiem, katrus savā bļodā, kurās varēs padarboties. Dzeltenumus sajauc ar cukuru [var likt arī vairāk par pāris karotēm, tas ir salduma gaumes jautājums]. Kad dzeltenums ar cukuru labi sakūlies [parasti mikseri neizmantoju, bet gan koka karoti] un jau pakusis, pa karotei lieku klāt Mascarponi, lai nemestos kunkuļi, bet nevar ar kulšanu arī pārcensties - viss var saiet sviestā. Olas baltumus atsevišķi uzputo līdz bļodu var vēkšpēdus paturēt virs galvas. Tad dzeltenumu masā vienmērīgi un pamazām iecilā saputotos baltumus. Tā ir pamatmasa.

Atdzisušo kafiju pārlej ērtā zupas šķīvī, kurā būs ērti mērcēt dāmu pirkstiņus. Tad pievieno šļuku rumu vai brendiju.

Izvēlētajā tiramisu traukā [visērtāk, ja tas kantains] iekaisa kanēli un sarīvēto šokolādi. tad vieglām pirkstu kustībām stiprajā kafijā apviļā dāmu pirkstiņus un smuki kārto traukā. kad viena kārta izkārtota, pāri pārsmērē mascarpones masu, pārkaisa atkal kanēli un šokolādi un jau atkal kārto pirkstiņus, līdz trauks pilns. pirms lieku ledusskapī - nepārkaisu ar kanēli un šokolādi, to daru, kad ņemu laukā - lai kanēlis un šokolāde nesasulo. nu ja. un jātur ledusskapī vismaz stundu, bet ja būs ilgāk - jo labāk.

tā mārtiņa doma par žāvētajiem ķiršiem mascarpones masā man likās ļoti laba, tāpēc savam nākošajam tiramisu arī nomēģināšu.

labu.apetīti!

mandeles

ir 24.decembris. esam mārupē. pēc stundas sabrauks pilna māja. galdā būs zirņi, trifeles, pīrāgi un vēl un vēl.

gribu pierakstīt ziemsvētku mandeļrecepti, kuru pati pie plīts gan vēl neesmu taisījusi, bet piecu soļu attālumā no tapšanas sēdēju gan. mamm tikko uztaisīja mandeles kanēlī. uztaisīšu meitenēm uz 28.decembri.

Mandeles kanēlī.

3 ēd. k. ūdens

2 ēdk. cukurs ar kaudzi

250 g mandeles

2 ēd. k. kanēlis

un ingvers, ja gribas asākas

uz pannas karsē ūdeni ar cukuru - veidojot sīrupu. virsū ber mandeles un apmaisa, lai visas ir apviļājušās saldajā ūdenī. tad pārkaisa pāri kanēli un atkal apmaisa. [šajā brīdī var pārbērt arī to sauso ingveru, ja grib spēcīgāku garšu]. tad atkal karsē, kamēr sausas. atdzesē un ēd.

garšo tieši tā kā tās, kuras var nopirkt eko tirdziņos.

priecīgus!

priecīgus!

priecīgus!

čiken, čiken.

ar vistu ir tāpat kā ar šampinjoniem. es nevaru iedomāties veidu kā man tā negaršotu.

sekojoši, tātad, viena pavisam vienkārša vistas gaļas recepte.

šo te man iemācīja māsa dita. man ir divas - liene un dita, un abas gatavo ļoti garšīgi. tas mums laikam no mammas. liene vairāk ir gatava eksperimentēt un ir tendēta un smalkiem ēdieniem, dita taisa tā, lai to ēstu gints un jēkabs ..)

Vistas stilbi ar burkāniem.

vistas stilbi

paciņa saldais krējums

burkāni

parboiled rīsi

vegeta

vistas stilbiņus apviļā vegetā [lai cik arī prasta garšviela tā neliktos] un uz pannas apcep no visām pusēm, kamēr brūnīgi. liek katlā un pāri pārlej ūdeni, tā lai visu nosedz. tad liek klāt burkānu ripas [kādi 2-3 burkāni]un vāra. kad jūt, ka burkāni ir pietiekoši mīksti, lai ēstu, lej klāt saldo krējumu. pavāra, kamēr arī tas sasilis. ja grib, lai mērcīte ir biezāka par zupas konsistenci - iemaisa nedaudz miltus, kas pirms tam sajaukti ar aukstu ūdeni.

ļoti labi iet kopā ar parboiled rīsiem, jo tie ir irdenāki.

šampinjoncepures.

es vispār esmu ļoti šampinjonmeitene.

man tie garšo visur un visa veida. cepti, marinēti, svaigi, zupā un lazanjā un...visur. [līga man par diskobumbas aizņemšanos reiz atnesa lielo spilvas šampinjoburku. tā bija tukša jau tajā pašā vakarā. man uz dzimšanas dienu drīkst dāvināt šampinjonus].

nu tātad. zemāk aprakstītā recepte ir nākusi no 'arhitektu' laikiem [mārtiņa (MH) ievedums manā virtuvē. mārtiņš vispār taisa šausmīgi daudz garšīgu lietu.] un daudzi to jau noteikti zin, jo es tos taisu visiem un vienmēr. pirmo reizi ēdu pie martas kalnciema ielas dzīvoklī, kad viņa mūs pārsteidza ar ziņu par precēšanos.

šampinjoncepures

šampinjoni

sviests

rupjmaize

ķiploks

siers

sveramie šampinjoni sanāk lētāk - tāpēc nopērk maisiņu ar šampinjoniem. tos nomazgā, izņem kātiņus, katrā iepidžina sviesta pikuci, ķiploka gabaliņu un rupjmaizes kubiņu. pāri liek sieru [labāk tādu pikantāku, jo citād var likties, ka trūkst sāls]. uz pannas liek nekoordinēti, var cieši blakus vienu otram.

liek plītī iekšā un cep kādos 180 C. kādas 10-15 minūtes vai kamēr siers sakusis un šampinjoni viegli brūnīgi.
kātiņus var nemest laukā, bet ielikt apcepties kopā ar grauzdiņiem vai sasmalcināt un salikt uz maizītēm, kurā arī pāri saliek sieru un plītī iekšā. gaaaršīgi.

lieliski barojoša uzkoda.



un te vizuāls ieskats procesā:

[gatavi]

sāksim ar mamms trifelēm.

4 dienas līdz ziemsvētku vakaram. un ziemsvētki ir mamms trifeļu laiks. atceros tās no bērndārza laikiem, kad izēstā 'laimas asortu' konfekšu kārbā tika sarindotas vafelēs apviļātas trifeles. toreiz mamm tās taisīja no 'maļutkas' - bērnu piena pulveris tolaik. tad kādu laiku tāds nebija dabūjams. un nu jau atkal 'valmieras piens' ražo piena pulveri. [rimi atrodams pie garšvielām]




TRIFELES.

150 g sviests
500 g cukurs [pēc garšas]
1/2 gl. piens
4 ēd.k. kakao [ar kaudzēm]
vanilīns
1 citrona miziņa
400-500g piena pulveris
1 mazā gl. konjaks


Katlā liek sviestu, cukuru ar kakao sajauc [tad būs droši, ka kakao iemaisīsies] un tad pieber sviestam, pusglāzi piena arī, lai vieglāk maisās - visu kopā karsē un maisa, līdz tas sāk vārīties. ber klāt sauso piena pulveri un intensīvi maisa. kad viendabīga masa jau un pirmie burbuļi, lej klāt  konjaku un ierīvē citrona miziņu, kārtīgi maisa un ļauj nedaudz sabiezēt [nevar ļaut savārīties par daudz, tad saies karamelē]. Noņem no plīts un vēl pamaisa, lai apakšā nesakaramelizējas. Tad to visu atstāj dzesēties. Pašā vārīšanās procesā jādarbojas ātri, jo vislaik jāmaisa un jāliek tik klāt sastāvdaļas.

Kad auksts - ar karoti atdala pikučus un rokās veido bumbiņas. Izviļā kakao pulverī, sasmalcinātos riekstos, vafelēs, kokosskaidiņās, mandeļu skaidiņās vai cepumos.
Ja grib kādu laiku uzglabāt, tad labāk turēt ledusskapī, jo tad viņas arī garšīgākas.